Pilnīgi skaidrs ir fakts, ka kāds ap diviem naktī pabija/staigāja vecāsmammas istabā (kas atrodas blakus manējai), ir izmētājis papīrus, vandījies pa plauktiem. Lieki piebilst, ka visas durvis bija ciet, arī kaķi netika iekšā.

Man pašam pēc pusnakts tas sākās tā spirāle uz leju, smacējošā iekšējā sajūta, galvassāpes, kapitāla pamestības, atsvešinātības, izmisuma & baiļpilnas esības sajūta. Vēl visu laiku tā drebuļus nesošā tumsas elpa pakausī. Pirms nokritu miegā (pa tiem pašiem diviem?) netālu vēl dzirdēju tādus kā lēnus svilpienus-sīcienus.

Un šodien ir jūtos līdzīgi kā pagājušās vasaras 21 dienas attīrīšanas programmas pirmajās dienās: ir tas pats bezdievīgais nogurums, tādas kā paģiras vai slimums, drudzis, kaulu laušana, jūtība pret dienasgaismu, iekšēja pamestības sajūta, & vēlme ielīst kādā klusā, sargājošā, krēslainā guļvietā.