Tikko aizbraucu vai, drīzāk pat, aizbēgu no laukiem, jo
vakarnakt notika spoku/poltergeista/astrālo būtņu/kaut-kā-nezin-kā uzbraukums(?). Varbūt ne uzbrukums, bet cīņa ar kādu/kādiem?
Varbūt ne cīņa?
Pilnīgi skaidrs ir fakts, ka kāds ap diviem naktī pabija/staigāja
vecāsmammas istabā (kas atrodas blakus manējai), ir izmētājis papīrus, vandījies
pa plauktiem. Lieki piebilst, ka visas durvis bija ciet, arī kaķi netika iekšā.
Man pašam pēc pusnakts tas
sākās tā spirāle uz leju, smacējošā iekšējā sajūta, galvassāpes, kapitāla
pamestības, atsvešinātības, izmisuma & baiļpilnas esības sajūta. Vēl visu
laiku tā drebuļus nesošā tumsas elpa pakausī. Pirms nokritu miegā (pa tiem pašiem
diviem?) netālu vēl dzirdēju tādus kā lēnus svilpienus-sīcienus.
Un šodien ir jūtos līdzīgi kā pagājušās vasaras 21 dienas
attīrīšanas programmas pirmajās dienās: ir tas pats bezdievīgais nogurums, tādas kā paģiras vai slimums, drudzis, kaulu laušana, jūtība pret dienasgaismu, iekšēja pamestības
sajūta, & vēlme ielīst kādā klusā, sargājošā, krēslainā guļvietā.
|