ekskursijā ar vilcienu. pietura pļavas vidū. viņa mani sagaida un noskaita pāris ticējumus par čammāšanos.
"tu noskaitīsi man visu latviešu tautas ticējumu sarakstu, mammu?" viņai prasu un
izkāpju vienīgā.
mēs ejam pa aizaugušās, ziedošās pļavas taku, tā ir tik plaša, augsta, neredz gala. zālē dzīvība. viņa man stāsta par kādu suni, kuram paspējusi redzēt tikai ievainotu kāju, kas bijusi apbintēta ar sarkanu izolācijas lentu. un noraidoši nogroza galvu. dziļi zālē saskatu suni, tas it kā saplūdis ar zāli.
nez vai viņa runā par šo pašu suni?