man šķiet tāds nogurums, kā pirmajā gadā, man dzīvē nekad, nekad nebija bijis (un viņa gulēja no 4.-8. mēnešiem vairākas stundas naktī laikam tikai vienreiz vai divreiz uz mirkli pieceļoties).

man diemžēl šķiet, ka tur nav izskaidrojuma, tas vnk ir tāds sūdīgs laiks, kurā galvenais uzdevums ir izdzīvot un nenojūgties. tāpat, kā gadās kādām bērns, kas šausmīgi kliedz un raud vairākus mēnešus, un nav nekādi nomierināms 80% no laika, kad ir nomodā (stāsts iz dzīves, ne manas gan).

man draudzene, kurai 2 mazi sīkie, sāka 1x menesī ņemt viesnīcu uz diennakti vai divām sev vienai pašai lai nenojūgtos. es tik talu netiku, lai gan esmu pāris reizes apsvērusi (otrais gads ir vieglaks, bet joprojām grūts).

fingers crossed, lai izdodas Tev nedaudz kkad par sevi parūpēties

Paldies! Izlasīju šo jau vakar vēlu vakarā un mazliet tā kà vieglāk palika!