Cette fois, c'est moi

Jaunākais

21.9.09 22:32

oficiāli melnā svītra. nē, ne lielās lietās, bet sīkumos, kas kaitina vēl vairāk.
sākās jau ar mp3 nozušanu, Letonikas bibliotēkas talona pazušana, kura dēļ mani gandrīz neizlaida laukā, tad nesaprastā filma, uz kuru liktas lielas (par lielu?) cerības, tas pats riteņa nozagtais sēdeklis, kam pieplusojas vēl riepā iedurts ass, kniepadatai līdzīgs priekšmets, šodien nesaprašanās ar veikala pārdevēju, kurš negribēja man salaboto riteni atdot, keda noberza kāju, 'aplaušanās' pie šuvējas, kura vēl nebija paspējusi pāršūt man svārkus, riteņa sēdeklis sāka brauciena laikā kustēties šurpu turpu, augšā lejā. un pats pats galējais - sabojāju daudz daudz šoko pārslas, pielejot klāt makten daudz saskābuša piena. lai labi garšo..

21.9.09 16:56

Meklēju melnu Soņī mp3. Neatbilstošas zilas austiņas, parastās, glīti melnā krāsā, ļoti vienkāršs, bet glauns. Iekšā visāda mūzika (Pete Doherty, Devendra Banhart, Slow Club, Into the Wild ost, Chansons d'Amour ost, At the Drive-In un vēl daudz, daudz). Aptīts ar zaļu prievīti. Pēdējo reizi redzēts 16.09. (vismaz, cik atceros) Imantas rajonā. Tikpat labi var būt kādā stūrī manā dzīvesvietā, bet nav..

help. :(

18.9.09 22:48

"La belle personne" pērles ietvaros. Ļoti cerīgi - režisors Kristofs Honorē (tas pats, kas "Chansons d'Amour"), lieliskākais francūzis Luiss Garels skolotāja lomā, skaisti skolēni, ikdienišķi skaisti, gadalaiks - rudens. pirmā vilšanās, ka aizmirstas austiņas ar visu mp3 kaut kur mājās (vēl šobrīd nav atrodams). vilšanās numur divi - filmai ir subtitri (kas nav vilšanās), bet tie ir krievu valodā - wtf? vilšanās trīs - saprotu franču valodu tādā līmenī, lai uzķertu galveno domu un šādus tādus izteikumus (tādam, pilnīgi viss sīkākajās detaļās nav saprotams) ps vilšanās trīs - arī māsai, kurai ir austiņas, tulkošanas aparāts tās nepieņem un neizdod nekādu skaņu - tā nu abas sēžam un skatāmies, pussaprotot uz ekrāna notiekošo. vilšanās nr.4 - laikam manas cerības bija lielākas - atstāja tādu nepabeigtības sajūtu, pietrūka kaut kā (varbūt vainīgas austiņas?), un pēdējā vilšanās - filmas otrajā pusē pēkšņi melns ekrāns, tad parādās skaņa, cilvēki kaut ko runā, bildes nav.. bildes nav nepieklājīgi ilgi. kad tā atkal uzrodas, nokavēta jau ļoti nozīmīga saruna starp diviem galvenajiem varoņiem, kuras dēļ sekojošā notikuma iemesli nav skaidri saprotami. Garels gan ir tā vērtība, uz kuru var skatīties ilgi, pat neko nesaprotot, klausīties viņa itāļu valodā.. :>
Tags:

17.9.09 23:40

stulbie stulbeņi! vakar no rīta sataisos uz lekcijām, taču izrādās, ka manam feinajam velosipēdam nozagts sēdeklis! sašutums mans nav vārdos aprakstāms, jo ričuks vecs - padomjlaika saliekamais, ar kuru tagad vairs tikai veci ōpīši ripina apkārt, bet sēdeklis ta bija neoriģinālais, tīri jauns un ērts, galvenais. nozagts pat pieskrūvējamais. skumīgi, bet kāpņu telpā vēl otram esošajam ritenim tā pati skāde, turklāt arī priekšējais ritenis līdzi paķerts. cik labi, ka māsa savu ričuku tieši iepriekšējā vakarā uznesa augšā, un cik labi, ka viņai šīs divas nedēļas nav ieteicams ar riteni braukāt. tad nu tagad ir aizvietotājs. sestdien manējais iegūs jaunu sēdekli, varēšu droši braukt. vien turpmāk vairs nekad neatstāšu kāpņu telpā! nu ir mācība. staipīšu uz ceturto stāvu - uh, kādi bicepsi man uzaugs ;p
dusmojos visu dienu, teju katram paguvu pavēstīt savu nelaimi. sākumā mani kaitināja, ka gandrīz ikkatrs, uzzinājis par manu bēdu, sāk smaidīt vai pat hihināt. vakarā jau pašai likās mazliet amizanti, bet tomēr joprojām gribu, lai zaglim rokas nokalst.
vismaz novakare ar "La frontière de l'aube" glāba visu dienas bēdu. pirms tam vēl iešmaucot vīriešu tualetē, jo citu variantu vairs nav. melnbalti un katra sekunde kā perfekta bilde, ko ierāmēt un likt pie sienas. un Garels..
Tags: ,

13.9.09 19:07

kā akmens no sirds novēlās, jo lielais mājasdarbs ir jāaugšupielādē tikai līdz 16. septembrim (nevis šovakar, kā biju izdomājusi). rīt tikšos ar savu bakalaura vadītāju un, cerams, izdomāsim, par ko man labāk rakstīt. :)
šī nedēļ's nogale bija pilnpilni piepildīta. sākās jau ar brīvo dzejas mikrofonu filologos. sasolīts man Vērdiņš, Daksis, taču tā vietā gluži zaļi dzejnieki, Them Lemons un Sus Dungo (šie, kas iekrita prātā), daudz tējas, cepumi, āboļi. ilgi nebiju par dzeju smējusies līdz pat asarām birstošām (dzeja un pats dzejotājs pie vainas!). sešas stundas aizvadītas ceturtajā stāvā, tāpēc laiks celties un ar nosēdētu dibenu ripināt uz Studentklubu. tur šovakar Das Sonntags Legion (kuri tiešām runā vāciski) un Indygo. kad spēlē Jancis, citur ir grēks skatīties. jūtams Indygo spars, kas aizrauj.
vakardiena pavadīta Rīgas tajā pusē - jūtustrenču dārza svētkos (daudz daudz redzētu seju, kas priecē). ieeja pret ziedojumiem un izprintētu ielūgumu, ūdens, alus, cepumi un vēl šis tas brīvi pieejams. atmosfēra kā pie savējiem, laiks vislabākais, kāds nu var būt septembra vidū. vakar tikai tā īsti sapratu, ka rudens klātu! Rīga Metro meitenei Elīnai ļoti tīkama balss, Zaķis un viņa bundzinieki bez komentāriem, Crowd un Backflow man nešķita nekas īpašs, Dueta Kю nepārspējami, taču par maz maķenīt, Sniegavīru Rūpnīca par ilgu, paliek auksti - sasildīt nevar ne Martin Confused, ne Kazāks. pavisam karsti paliek, kad Laystein seksīgajos šortiņos gorās uz skatuves. Sūdi nepaspēj ne kārtīgi iesākt, kad jau jābeidz (ziniet, pēc 23 nepieklājas troksni taisīt). kad braucam atpakaļ, Rīga pārvērtusies par milzīgu metropoli, jo cilvēki ir visur. tikai pārbraucot pāri Akmens tiltam, to skaits pamazām rūk.
Tags: ,

9.9.09 23:38

viena no feinākajām dienām pēdējā laikā. saule, pedagoģijas vēsture (sen jau ko tādu gribēju mācīties), atvadas uz ilgu laiku, pārbrauciens ar ričuku, kalnu tūrisms - beidzot kaut kas patiešām aizraujošs, nekad vēl visu lekciju nebiju tik ļoti uzmanīgi un aizgrābti klausījusies, stāstīja viņš visu to, par ko jau sen sen domāju un sapņoju, nevaru vien sagaidīt nākamo lekciju (par šo studiju kursu gan jau sajūsmināšos bieži), veiksmīgā notirgošanās, satikšanās ar trīs lieliskajām, sangrija I love you āra terasē. eh, biežāk tādas dienas.
jūtos nogurusi (velo pārbraucieni tomēr ir štelle), bet brīva un atvieglota, tā drīkst teikt? heh ;D

6.9.09 12:00

Mozilla sāka čakarēties, tāpēc tagad man ir pavisam jauns un svaigs Google Chrome. Redzēs, kā sadzīvosim, sākums izskatās ļoti labs! :)
Powered by Sviesta Ciba