18.9.09 22:48"La belle personne" pērles ietvaros. Ļoti cerīgi - režisors Kristofs Honorē (tas pats, kas "Chansons d'Amour"), lieliskākais francūzis Luiss Garels skolotāja lomā, skaisti skolēni, ikdienišķi skaisti, gadalaiks - rudens. pirmā vilšanās, ka aizmirstas austiņas ar visu mp3 kaut kur mājās (vēl šobrīd nav atrodams). vilšanās numur divi - filmai ir subtitri (kas nav vilšanās), bet tie ir krievu valodā - wtf? vilšanās trīs - saprotu franču valodu tādā līmenī, lai uzķertu galveno domu un šādus tādus izteikumus (tādam, pilnīgi viss sīkākajās detaļās nav saprotams) ps vilšanās trīs - arī māsai, kurai ir austiņas, tulkošanas aparāts tās nepieņem un neizdod nekādu skaņu - tā nu abas sēžam un skatāmies, pussaprotot uz ekrāna notiekošo. vilšanās nr.4 - laikam manas cerības bija lielākas - atstāja tādu nepabeigtības sajūtu, pietrūka kaut kā (varbūt vainīgas austiņas?), un pēdējā vilšanās - filmas otrajā pusē pēkšņi melns ekrāns, tad parādās skaņa, cilvēki kaut ko runā, bildes nav.. bildes nav nepieklājīgi ilgi. kad tā atkal uzrodas, nokavēta jau ļoti nozīmīga saruna starp diviem galvenajiem varoņiem, kuras dēļ sekojošā notikuma iemesli nav skaidri saprotami. Garels gan ir tā vērtība, uz kuru var skatīties ilgi, pat neko nesaprotot, klausīties viņa itāļu valodā.. :> |
Cette fois, c'est moi
Jaunākais
17.9.09 23:40stulbie stulbeņi! vakar no rīta sataisos uz lekcijām, taču izrādās, ka manam feinajam velosipēdam nozagts sēdeklis! sašutums mans nav vārdos aprakstāms, jo ričuks vecs - padomjlaika saliekamais, ar kuru tagad vairs tikai veci ōpīši ripina apkārt, bet sēdeklis ta bija neoriģinālais, tīri jauns un ērts, galvenais. nozagts pat pieskrūvējamais. skumīgi, bet kāpņu telpā vēl otram esošajam ritenim tā pati skāde, turklāt arī priekšējais ritenis līdzi paķerts. cik labi, ka māsa savu ričuku tieši iepriekšējā vakarā uznesa augšā, un cik labi, ka viņai šīs divas nedēļas nav ieteicams ar riteni braukāt. tad nu tagad ir aizvietotājs. sestdien manējais iegūs jaunu sēdekli, varēšu droši braukt. vien turpmāk vairs nekad neatstāšu kāpņu telpā! nu ir mācība. staipīšu uz ceturto stāvu - uh, kādi bicepsi man uzaugs ;pdusmojos visu dienu, teju katram paguvu pavēstīt savu nelaimi. sākumā mani kaitināja, ka gandrīz ikkatrs, uzzinājis par manu bēdu, sāk smaidīt vai pat hihināt. vakarā jau pašai likās mazliet amizanti, bet tomēr joprojām gribu, lai zaglim rokas nokalst. vismaz novakare ar "La frontière de l'aube" glāba visu dienas bēdu. pirms tam vēl iešmaucot vīriešu tualetē, jo citu variantu vairs nav. melnbalti un katra sekunde kā perfekta bilde, ko ierāmēt un likt pie sienas. un Garels.. |
Powered by Sviesta Ciba