making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Copy & paste no LELB beztēmas (autors: παλαιό ανόητος) [14. Okt 2011|11:35]
[Tags|, ]

Lai nepazūd.
Aivara sacītais "Budisti ar tukšumu saprot `izpūšanu` jeb `izdzišanu` kā totālas indiferences stāvokli." gluži taisnībai neatbilst vis. Nevis propagandas dēļ (kas neatbilst foruma noteikumiem), bet patiesības labad sniegšu nelielu kultūrvēsturisku ieskatu tukšuma nozīmē:

visvieglāk, man liekas, saprast, kas ir tukšums, ir izejot no pretējā. Proti, tiek pieņemts, ka samsāru, tas ir mūsu nelaimēm pilno pasauli, rada kolektīvi visas būtnes trīs gara inžu iespaidā. Trīs indes būtu pieķeršanās, naids un neziņa, kā iespaidā būtnes veic destruktīvas darbības. Pieķeršanās izpaužas kā alkatība, naids - kā agresija, neziņa - kā vienaldzība. Tukšuma izpratne tiek uzskatīta par tiešu pretlīdzekli pret neziņu.
Tukšuma idejas pamatā ir atziņa, ka pastāv būtiska atšķirība starp to, kā mēs uztveram pasauli, arī mūsu pašu pieredzi, un to, kā lietas patiesībā ir.
Mūsu ikdienas pieredzē mēs parasti attiecamiess pret pasauli un sevi it kā šiem fenomeniem piemistu norobežota, definējama, diskrēta un ilgstoša realitāte. Piemēram, ja mēs izvērtētu mūsu pašu patības koncepciju, mēs atrastu, ka mums ir tendence domāt par būtiska kodola esamību mūsu patībā, kas raksturo mūsu individualitāti un identitāti kā diskrētu ego, neatkarīgu no fiziskajiem un garīgajiem elementiem, kas veido mūsu eksistenci.
Tukšuma filozofija atklāj, ka tā ir ne tikai fundamentāla kļūda, bet arī pamats trim indēm un daudziem aizspriedumiem. Saskaņā ar tukšuma teoriju, ticība objektīvai realitātei, kas ir balstīta pieņēmumā par fenomenu neatkarīgu eksistenci, ir vienkārši nepārliecinoša. Visām lietām un notikumiem, vai "materiālām", garīgām vai pat abstraktiem jēdzieniem, piemēram, laikam, nepiemīt objektīva, neatkarīga pastāvēšana.

Šāda neatkarīga pastāvēšana nozīmētu, ka visas lietas un notikumi ir kaut kādā ziņā pilnīgas sevī un tādēļ ir pilnīgi pašpietiekamas. Tas nozīmētu, ka nekam nav spēju mijiedarboties ar vai izdarīt spiedienu uz jebkuru citu parādību. Bet mēs zinām, ka ir cēlonis un sekas - pagriežot atslēgu auto, starteris griež motoru, aizdedzes sveces aizdedzina degvielu ... Taču pašpietiekamu, neatkarīgi eksistējošu lietu visumā šie notikumi nevarētu notikt.
Tā kā neatkarīgas pastāvēšanas jēdziens nav savienojams ar cēloņsakarību, tas ir tāpēc cēloņsakarība paredz cēloņus un sekas bet viss neatkarīgi eksistējošs būtu negrozāms un noslēgts sevī. , Tukšuma teorijā tiek uzskatīts, kā visu veido atkarībā saistīti gadījumi, no pastāvīgā mijiedarbībā esošām parādībām, kam nav noteiktas, negrozāmas būtība, kas pašas ir dinamiskas un nepārtraukti mainās attiecībās. Tādējādi, lietas un notikumi ir "tukši", jo tiem nekad nevar piemīt kāda negrozāma būtība, iekšējā realitāte vai absolūtā esamība, kas dod neatkarību.

(c) παλαιό ανόητος
saite42 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Trijstūris [24. Sep 2011|13:20]
[Tags|]

Ir radies iespaids, ka no mana paziņu loka:
* X labi saprot cilvēkus un daudz kontaktējas ar cilvēkiem, bet maz par viņiem interesējas.
* Y interesējas par cilvēkiem un kontaktējas ar viņiem, tomēr saprot viņus ne pārāk labi.
* Es, man šķiet, saprotu un interesējos par cilvēkiem, bet maz ar viņiem kontaktējos.

Fakts ir tāds, ka, pat ja es kādreiz nopietni pievērstos rakstīšanai, tad tik un tā nevarētu tiešam labi rakstīt kaut ko sociālajā žanrā, a la Balzaks, jo pārāk maz pazīstu visas šīs situācijas. Un X un Y tieši tāpat nevarētu.

Es varētu labi rakstīt zinātnisko fantastiku, vai kaut ko Borhesa garā.
X varētu labi rakstīt dzeju.
Y varētu labi rakstīt sabiedrības aprindu hronikas vai aprakstīt dažādus smieklīgus atgadījumus.

Bet salikt to visu kopā....
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[20. Aug 2011|22:08]
[Tags|]

Nākotnē visu darīs roboti. Vai datorprogrammas. Vismaz, ja pieņem, ka nav tādu problēmu klašu, kuras cilvēki var risināt labāk nekā datori kaut kādu fundamentālu iemeslu dēļ. Un šobrīd man tā arī izskatās - ka nav. Visas tās problēmas, kuras šobrīd cilvēki risina labāk (radošs darbs - māksla, mūzika, matemātika, zinātne, rakstniecība), varētu spēt veikt arī datori - vajag tikai izdomāt vai nu labākus algoritmus, vai labākas heiristikas, vai formalizēt vairāk informācijas par reālo pasauli. Vai arī ir pretpiemēri?

Cilvēkiem atliks tikai grauzt popkornu un skatīties jaunāko blokbasteru, kuram gan sižetu būs sacerējis dators (vai arī salicis to kopā no gataviem štampiem), gan vizuālo un skaņas daļu pilnībā radījis dators, gan filmas izplatīšanu un mārketinga kampaņu veikuši datori. Pie tam tā, ka padarījuši gala produktu neatvairāmu.

Cilvēkiem atliks tikai baudīt dzīvi kā tādu. Galējs hedonisms? Nak prātā Velsa "Laika mašīna", tikai morloku vietā - softs.

No otras puses, kā ar ētiku? Ja ētiku varētu formalizēt, arī tās kontroli varētu uzticēt softam. Ja neizdosies, tad administratīvajos posteņos joprojām būs jāpaliek cilvēkiem. Sapnis (vai murgs) par robotu valdību ir atkarīgs no tā, vai datoram ir principiāli iespējams ieskaidrot, kas ir labi, un kas - slikti.

Runājot par personīgajiem uzskatiem - jā, es dodu priekšroku neticēt šim "ja varētu". Tāpēc mani nesajūsmina mēģinājumi ētiku aizstāt ar formālām teorijām. Ētiku varēs ielikt datorā tikai tad, ja visu pasauli varēs ielikt datorā - gan cilvēka bioloģiju, gan apkārtējo vidi. Ētika ir pārāk atkarīga no tā, kādi esam, no mūsu sajūtām, bioloģijas, lai varētu eksistēt neatkarīgi no šī visa.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Interesants fakts [18. Aug 2011|17:19]
[Tags|, ]

Smadzenēs saglabājamais informācijas apjoms ir ar teorētisku augšējo robežu. Pēc tam sākas atkārtošanās, gribi negribi...
http://en.wikipedia.org/wiki/Bekenstein_bound:
An average human brain has a weight of 1.5 kg and a volume of 1260 cm3. The energy (E = m·c2) will be 1.34813·10^17 J and if the brain is approximate to a sphere then the radius (V = 4·π·r3/3) will be 6.70030·10−2 m.

The Bekenstein bound (I ≤ (2·π·r·E)/(ħ·c·ln 2)) will be 2.58991·1042 bit and represent the maximum information needed to perfectly recreate the average human brain down to the quantum level. This implies that the number of different states (Ω=2I) of the human brain (and of the mind if physicalism is true) is at most 107.79640·1041.


Kaut gan, manuprāt, jebkurā filozofiskā analīzē, kura balstītos uz šo, būtu jāņem vērā arī informācija no pārējā ķermeņa un apkārtējās vides. Dinamiska sistēma tomēr (I mean, "tagadne ir ilūzija, tā nepastāv - tā ir bezgalīgi plāna naža asmens").


Assuming physicalism is true, of course.
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]