| |
[8. Okt 2011|19:22] |
Sēžu, atspiedis zodu pret balkona apdegušo palodzi. Pa tuvāko koku zariem skraidelē tepat parciņā dzīvojošā vāvere. Uz brīdi saminstinās un tad pārlec no liepas uz tai blakus esošo kļavu ar sarkanājam lapām. Kaut kur tālumā rej suņi, no ezera nāk ūdensputnu gāgināšana.
Izbāžu galvu ārā un skatos, kā lejā, pie mājas durvīm uz mirkli apstājušās dāmas ar pastaigā izvestajiem ar sunīšiem aiziet katra savā virzienā. Vienu no tam man nereti gadās satikt liftā. Viņai ir blondi mati, novecojusi seja un melnbalts sunītis ar lielām ausīm, kuru dēļ tā fizionomija atgādina tauriņu.
Rudens gaiss ir vēss un mitrs; tāds, kuru viegli elpot, un vēl labāk atgriezties dzīvokļa siltumā, kur uz palodzes stāv tējas krūze un uz galda lasāmviela. Ir patīkama atpūtas sajūta un nepiepildītības sajūta. |
|
|
| |
[7. Okt 2011|21:53] |
+/- Gribu šogad pabeigt studiju programmu, varu to izdarīt, bet tas savukārt nozīmē, ka trūkst laika filozofijai un interpersonal relations
+ Rīgas Laiks man vairs nepatīk, bet tas raksts par Tjūringa testu oktobra numurā... Reti kas pēdējā laika ir tā sajūsminājis.
Oriģināls ir te: http://www.theatlantic.com/magazine/archive/2011/03/mind-vs-machine/8386/1/
+/- Nation States: Left-wing Utopia -> Scandinavian Liberal Paradise -> Democratic Socialists -> Inoffensive Centrist Democracy -> Left-Leaning College State. Gribu Anarchy? Bet vispār, man sāk apnikt.
( NS political map ) |
|
|
| Meanwhile... |
[27. Aug 2011|14:05] |
Jaunie kaimiņi laukos sākuši būvēt Geodome tipa ēku. Interesanti.
( moar ) |
|
|
| |
[22. Jul 2011|00:42] |
-/+ Sliecos domāt, ka rakstīt kaut ko šajā blogā tomēr ir diezgan bezjēdzīgi, jo pilnīgi atklātam būt tik un tā nav iespējams, tātad vienkārši publiska piezīmju grāmatiņa nesanāk, bet "strādāt uz publiku" vai nodarboties ar troļļošanu polemikas izraisīšanu reti kad uznāk vēlēšanās
+ Pēdējās nedēļas laikā satikts neparasti daudz cilvēku, vismaz maniem mērogiem. Gan nekad iepriekš nesatikti, gan iepriekš reti satikti, gan sen nesatikti. Dažus no tiem satikt ir vienmēr patīkami :)
- Un tomēr, viss nav +, jo viss ir tālu no ideāla.
- Karstums -> apātija un slinkums
***
Par tik nopietni ņemto sarunas tēmu "sabojāt kaut ko skaistu un justies vainīgam". Nu tad - vai es labāk gribētu nejauši nodarīt pāri sev dārgam cilvēkam vai jaukiem, bet nepazīstamiem cilvēkiem? Pirmajā gadījumā man būtu daudz lielākas iespējas izlabot un atlīdzināt savu nodarījumu & ticu, ka man tiktu piedots. Otrajā tas tā arī paliktu karājoties gaisā kā globāla netaisnība - ja tie cilvēki ir tādi, ar kuriem es nekad vairs nesaskrietos.
Vispār jautājums ir formulēts nepareizi. Ja jautājums būt brutāla izvēle: sabojāt dienu MM / sabojāt dienu divām nepazīstamām meitenēm, tad, protams, nepazīstamo man būtu mazāk žēl. Vienkārši pazīstamība liek pieņemt, ka pilna dienas sabojāšana tur nesanāks, jo būs iespējama izlabošana. Vai arī es slikti pazīstu cilvēkus? |
|
|