making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[14. Dec 2013|15:16]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tehnisks raksts, kas liekas apgalvo, ka bias ir atkarīgas no tā, kā informācija tiek reprezentēta, specifiski runā par to, ka varbūtību teorijas interpretācija pēc Beijesa dod daudz sliktākus rezultātus par frekventistu interperetāciju: https://www.mpib-berlin.mpg.de/volltexte/institut/dok/full/gg/ggwtdsp__/ggwtdsp__.html

Tātad par lietām ir izdevīgāk domāt nevis "es ticu, ka" skatpunkta, bet "cik no X?" skatpunkta. Nevis "es ticu, ka Visums ir droši vien cēlies lielajā sprādzienā", bet "no 100 iespējamiem visumiem, cik daudzi būs tādi, kas cēlušies ar lielu (lielo?) sprādzienu, cik radīti, un cik radušies vēl citos veidos?"
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:15. Decembris 2013 - 12:24
(Link)
Pirmā problēma ar frekventistu interpretāciju ir tīri matemātiska - pareizs jautājums šeit būtu "no visiem iespējamiem visumiem, cik daudzi būs tādi, kas cēlušies ar lielo sprādzienu?" (ko, protams, var rēķināt tuvināti, bet man tas šķiet much more awkward and arse-backwards, salīdzinot ar Beijesa likumu). Otrā problēma, I'd argue, ir filosofiska - vismaz man šķiet skaidrs, ka varbūtības ir kvantificēts vērotāja informētības daudzums, nevis gaisā pamestai monētai piemītošas kvantitātes. Tas, protams, ir mazāk svarīgi, kad runa ir par pašu pielietojumu, un jelkura interpretācija, korekti rēķināta, dos vienus un tos pašus ciparus.

Tiesa gan, es piekrītu, ka BVT mācīšanās process prasa, vismaz iesākumā, daudz vairāk matemātiskas stingrības, lai to uztvertu pareizi. Frekvences ir iesākumā vieglāk uztveramas, un tādēļ jau tas, ko parasti māca kā varbūtību teorijas pamatus, arī ir tieši frekventistu ķecerība interpretācija.