neredzu neko jaunu, kulturālā un etniskā bekgraunda dēļ uz visu jauno nepieciešami vairāk skatos ļoti kritiski un ar lielām aizdomām (ja tas ir jaunais, jo maz jau to reālo jaunumu) . pie senlatviešiem jaunais atnāca ar uguni un zobenu, tāpēc labāk turos vecā pusē. bieži sanāk cīnīties flawed ideju un in defence of lost causes. labāk tā (iespējams, intelektuāli stimulējošāk? (par patiesību nezinu, būtiskāka ir ētika, manispēc, lai nepatiesa patiesība, bet ja tā balsta labu ētiku, tad kāpēc ne (šeit es parasti pievienoju, ka, ja ētika darbojas labi, tad supposed nepatiesā patiesība varbūt nemaz nav tik nepatiesa ('by their fruits ye shall know thee')) jo personīgi, man kristietība liekas neiespējama (tieši tāpēc ļoti interesanti), tāpēc man tas ir milzīgs intelektuāls uzdevums un izaicinājums visā turpmākās dzīves garumā, ne tikai kristietības attaisnošana, bet jebkādas labas reliģiozitātes (un tradīciju) kā tādas) nekādu kompromisu, protams. pasaule ir, un piedzimstot tu tiec iemests tajā - jau tur nav nekādu kompromisu. 'būt' ir tapums, kas neieslīgst kompromisos, tas ir totāls. vai nu 'ir', vai nu
nav
.