making sense - Domāšanas blusas [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Domāšanas blusas [7. Jan 2012|14:32]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jautājums - vai labāk ir tad, ja visi "domā varas noteiktajos rāmjos", vai arī tad, ja katrs ir "brīvais ērglis"? Es neesmu sajūsmā par "masveida atbrīvošanos"* te un tagad, kaut vai tāpēc vien, ka cilvēkiem trūkst tādas domāšanas disciplīnas, lai spētu atmest šādas brīvās domāšanas rezultātā radušos kļūdainos secinājumus. Labāk jau izmantot "true and tried" atstrādātus mehānismus, par kuriem zināms, ka tie strādā. Vai arī "vismaz kaut kā" strādā.
Savā ziņā piekrītu, ka sabiedrība neizbēgami nozīmē ierobežotību, tikai atšķirībā no Gnidrologa es to saskatu kā ļaunumu, un domāju, ka principā būt iespējams atbrīvoties no sabiedrības.

Ko tad nozīmē kvalitatīva domāšana?
Vai tas nozīmē ārkārtīgi plašu atmiņu? Piepildītu un pārpildītu “mentālo kartotēku”?
Vai tas nozīmē ārkārtīgus panākumus savā profesionālā jomā, ja tā ietver sarežģītas intelektuālās aktivitātes? Vai katrs akadēmiķis vai slavens intelektuālis būtu automātiski jāatzīst arī par "meistardomātāju"?
Vai tādi, kuri ir spējīgi uz apgarotu iedvesmu un ģeniālu darbu radīšanu?

Manuprāt, tas nav tik vienkārši. Pat tiešām gudri cilvēki (apdāvināti, spējīgi, daudz sasnieguši) dara un saka daudz muļķību, tiklīdz sarunas tēma pievēršas kaut kam ārpus viņu kompetences jomas. Vai (humanitāro un reliģisko "gudro" gadījumā) nereti pat viņu kompetences jomā. Vēl vairāk, intelektuālais negodīgums, uz ko viņi ir spējīgi, pirmkārt jau paši pret sevi, šķietami tikai pieaug līdz ar viņu spējām citās jomās.
Kas tad ir tas, kas raksturo kvalitatīvu domāšanu? Vai "tas, ka viņiem ir taisnība"? Nē taču, pat tie kuriem ir taisnībai, var balstīties uz nepareizām premisām, vai arī izvest spriedumus kļūdaini. Viņi var nonākt pie oobjektīvi pareiziem slēdzieniem tikai nejaušības dēļ. "Labu" domāšanu drīzāk raksturo "domāšanas blusu" (bugs) jeb congnitive bias trūkums. Tieši tāpēc es pilnībā piekritu, ka ir vērts sekot līdz un censties atpazīt šī domāšanas blusas sevī; ka ir vērts mēģināt "pārprogrammēt sevi", sekot līdz ne tikai tam, "ko es domāju", bet arī tam "kāpēc es domāju to, ko es domāju". Tas var būt nav vienīgais ceļš, kā kļūt par gudru cilvēku, taču viens no īsākajiem gan, kaut ari viens no grūtākajiem - kaut vai tāpēc, ka šobrīd tas ir tik maz iestaigāts, un katram pa to ejošajam jājūtas kā “celmlauzim”.

________
* - Domāta tāda veida "atbrīvošanās", ka "ļausim visiem domāt brīvi"
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:7. Janvāris 2012 - 18:59
(Link)
Daudz svarīgāk ir kļūt par laimīgu vai vismaz apmierinātu, nevis gudru. Gudrība/pseidogudrība jeb vienā vārdā prāta kompeleksitāte ir šķērslis.
Gudrība interesē sākumā. Kad tiek daudz kas pieredzēts, tas kļūst skaidrs, ka gudrība ir spējā atbrīvoties no tieksmes pēc gudrības un justies labi tā pat.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:7. Janvāris 2012 - 20:25
(Link)
Gudrība ir ceļš uz laimi (viens no), kas ne-mistiski noskaņotiem cilvēkiem nozīmē, būsim atklāti, fizisko labsajūtu, neko vairāk.
Esmu gudrs -> labāk spēju izdomāt, kā tikt pie garšīgākas pārtikas, komfortablākas dzīves, jaukākiem cilvēkiem apkārt.