Manuprāt, tās visas trīs (kaut arī varētu strīdēties par to, kāda jēga, atskaitot tīru galdiņa urbjamā manipulatora kalibrāciju, ir no reliģijas formalizācijas mēģinājumiem) ir speciālgadījumi adaptācijas vadībai (bet ne obligāti pielāgojuma maksimizācijai) kompleksā vidē X - uzģenerējam n programmas, kas apraksta X, kompresējam tās, no iegūtās kopas izvēlamies programmu ar vismazāko kombinēto (programma plus kompresors) garumu; rinse and repeat.

Estētikas gadījumā (sk., piem., Šmidhūbera http://www.idsia.ch/~juergen/beauty.html) šis kompresijas progress ir daudz uzskatāmāks, nekā tas ir ar ētiku, un nav grūti saprast, kādēļ - cilvēka estētikas uztvere nav īpaši sarežģīta, salīdzinot ar cilvēka vērtību sistēmu.

(Reply to this) (Parent)