| |
[11. Sep 2017|13:41] |
Šerloks Holmss izcēlās ar to, ka sauca indukciju par dedukciju. Tas jau ir bieži dzirdēts. Bet man ienāca prātā, ka precīzāk būtu sacīt: Holmss nodarbojās ar abdukciju. Tas ir, katrai situācijai piemeklēja visticamāko hipotēzi un paziņoja par to kā par vienīgo pareizo.
Tātad neapskatīja alternatīvās hipotēzes - kardināls grēks zinātnē.
Holmss ir piemērs bieži sastopamai parādībai: tāds literārs tēls, kurš cilvēkiem patīk grāmatās, bet liktos neciešams dzīvē. Dzīvē nav nekāda prieka uzklausīt vienīgo pareizo atbildi visās tēmās pēc kārtas.
"X publiski izsakās tā, kā izsakās, jo saņem stipendiju no Sorosa / Putina / vajadzīgpo pasvītrot". (Varbūt X tāpat domāja jau agrāk.)
"Tev trūkst magnija: lieto vairāk magniju, jutīsies labi." (Varbūt trūkst citu lietu.)
"Es būtu jaukāks cilvēks, ja man būtu vairāk naudas." (Varbūt ne.) |
|
|
| Par ūdeni ceļgalā |
[11. Sep 2017|15:01] |
Protams, visi šo jau zina, tāpēc ir gandrīz vai neērti rakstīt kaut ko tik pašsaprotamu, bet
P(D|H) =/= P(H|D)
Tāpēc tas, ka jums ir visu slimību simptomi, izņemot ūdeni ceļgalā, nenozīmē, ka jums ir visas slimības, izņemot ūdeni ceļgalā. Ja pie kaites X ir 90% varbūtība parādīties simptomam "hronisks nogurums", tad tas nenozīmē, ka pie hroniska noguruma ir 90% varbūtība slimot ar kaiti X. To, šķiet, sauc par prokurora kļūdu. |
|
|