|
11. Sep 2017|13:41 |
Šerloks Holmss izcēlās ar to, ka sauca indukciju par dedukciju. Tas jau ir bieži dzirdēts. Bet man ienāca prātā, ka precīzāk būtu sacīt: Holmss nodarbojās ar abdukciju. Tas ir, katrai situācijai piemeklēja visticamāko hipotēzi un paziņoja par to kā par vienīgo pareizo.
Tātad neapskatīja alternatīvās hipotēzes - kardināls grēks zinātnē.
Holmss ir piemērs bieži sastopamai parādībai: tāds literārs tēls, kurš cilvēkiem patīk grāmatās, bet liktos neciešams dzīvē. Dzīvē nav nekāda prieka uzklausīt vienīgo pareizo atbildi visās tēmās pēc kārtas.
"X publiski izsakās tā, kā izsakās, jo saņem stipendiju no Sorosa / Putina / vajadzīgpo pasvītrot". (Varbūt X tāpat domāja jau agrāk.)
"Tev trūkst magnija: lieto vairāk magniju, jutīsies labi." (Varbūt trūkst citu lietu.)
"Es būtu jaukāks cilvēks, ja man būtu vairāk naudas." (Varbūt ne.) |
|