|
7. Apr 2018|11:19 |
Pirmkārt, iebildums par šito:
"Kāpēc sistēma noveļ to uz vecāku atbildību, ja jau par "normāliem", pēc būtības mazāk svarīgiem mācību priekšmetiem tiek pieņemts, ka vecāki tos nespēj adekvāti iemācīt vajadzīgajā līmenī?"
Šis varētu būt valīds jautājums tikai tad, ja mācību priekšmeti atrastos uz vienas vienīgas "vienkāršs - sarežģīts" ass. Tas tā, saprotams, nav, līdz ar to, fakts, ka vecāki var nespēt izskaidrot, kas ir logaritms, neko nejēgt no fizikas vai ķīmijas, ģeogrāfiju pārzināt tikai sava dzimtā mikrorajona ietvaros, un literatūru pārzināt ne īpaši tālāk par "Trim sivēntiņiem", galīgi nenozīmē, ka viņiem tikumības iemācīšana ir par grūtu.
Otrkārt, tikumību kaut kādā mērā jau māca. Visasākās diskusijas ir par SexEd tēmu, taču vismaz man tā bija iekļauta veselības mācībā, kā arī bioloģijā, kā daļa no anatomijas. Pārējie jautājumi, kas palien zem tikumības termina, arī tiek noklāti, manuprāt - cik atceros, man skolas laikā bija pat tādi ekskluzīvi šiem jautājumiem veltīti priekšmeti kā ētika un baltā stunda (sākumskolā). Un runa ir par visparastāko numurēto mikrorajona vidusskolu. Pie praktiskākas pieejas tikumības jautājumiem varētu pieskaitīt audzināšanas stundu, ja nu tas pārējais liekas pārāk teorētisks un atrauts no dzīves realitātes - kas noved pie "treškārt".
Treškārt, skolai tāpat nebūs tādas ietekmes, kā bērna tiešajai videi. Tiešajā vidē visi dzīvo, skolā nozīmīga daļa tās stundas vienkārši atsēž. Un dzīvē tu redzi, kā lietas nedarbojas atbilstoši teorijai. Skolotāja var stāstīt, ka vardarbība ir slikta lieta, bet praksē Jānīti visi respektē un uzskata par krutu džeku, jo viņš sadeva pa purnu divus gadus vecākajam Pēterītim. Stāstus par darba nozīmi dzīvē aizēno Andrīša vecākā brāļa jaunā mašīna, kurai viņš naudu sapelnījis, gana agri iesaistoties kaut kādā piramīdas shēmā. Utt, utjpr. |
|