Diemžēl jāpiekrīt, it sevišķi attiecībā uz jaunāko paaudzi, kur tu esi vai nu tik ļoti fanāts, ka dzīves komforta līmenis tev ir galīgi mazsvarīgs, vai arī zinātne ir "pamatdarbs", kuram atliek pamaz laika, jo jāpelna citur, vai, sliktākajā gadījumā, nekur citur tevi nemaz tā negrib. Šobrīd pamanāma kļuvusi tendence, ka jaunais zinātniskais darbinieks atnācis strādāt ap to laiku, kad studē maģistros, bet jau pēc pāris gadiem sāk nopietni domāt par profesijas maiņu, jo prasības pret dzīves līmeni no studentības jau izaugušas.

(Reply to this) (Thread)

Bet tev neliekas, ka tieši vecie, pirmspensijas un pensijas vecuma onkuļi dzīvo kaut kādā savā burbulī, kurš no pašreiz pasaulē zinātnē notiekošā atpaliek par gadiem 10-20?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es teiktu, ka ļoti individuāli, ir gan tādi, kas smagi atpaliek, gan tādi, kas aktīvi seko līdzi jaunākajām norisēm.

(Reply to this) (Parent)