Man šķiet tas, ka tu saki, ja 217 pameta kristietību, viņa nebija īsta kristiete (līdz galam nesaprata kristietību, neiedziļinājās tādā līmenī, kā piemēram tu), ir problemātiski tāpēc, ka tas implicē, ka cilvēks, kas ļoti dziļi izpētījis kristietību, neatradīs tur nekādas pretrunas vai problēmas. Tu it kā pasaki, ka šie cilvēki nav līdz galam racionāli, jo kristietība ir perfekta un jebkurš saprātīgs cilvēks tajā visā iedziļinoties, sāks ticēt. Vai tu spēj pieļaut, ka varbūt cilvēks spēj būt zinošs, bet neticēt, tik un tā to redzēt kā konkrētā laika posmā izdomātu origin myth, vai arī ticēt citam origin myth instead (citai reliģijai)? Nav tā, ka vai nu cilvēks ir kristietis vai muļķis. Tas vien, ka mēs nezinām visu patiesību par to, kā visumā lietas ir īstenībā un kāpēc un uztveram tikai nelielu daļiņu no tā visa, nenozīmē, ka reliģiskie apraksti par to, kā lietas ir, ir precīzi, varbūt tie tuvojas kaut kādai patiesībai, bet jebkurā gadījumā tie ir stāsti par lietām, par kurām mēs neko nezinām un nezināsim.

(Reply to this) (Parent)