aptumšotā versija - ikdiena (atskaite)

šeit viss iet uz rudeni, uz sastingumu, es nodomāju, kad veikals bez brīdinājuma atjauno ziemas darbalaiku, to saīsinot par divi stundām, autobuss arī likvidēts, tā ka pienu nācās pirkt benzīntankā un mājup kulties ar stopiem, lielus gabalus velkoties kājām, skatoties, kā saule lēnām slīd aiz kalniem un putniņi ilgi pavada, valsēdami savādus lokus ('atā-atā'); nācās braukt ar četrām mašīnām, visās runāt ar to vadītājiem viņu dzimtajā valodā, italiano 2 volte, Deutsch (Vielen herzlichen Dank - Kein Thema!), íslensk. makaroņņiki šķiet šovasar īpaši iecienījuši Islandi, viņu te ir ka biezs. jauki, patīkami cilvēki, ļoti atplaukst, kad ar viņiem parlo italiano.

braucieni uz veikalu un uz baseinu ir vienīgā pārmaiņa no nerimtīgās darba dunas, kurai esmu sevi dzelžaini pakļāvis. man sanāk strādāt 10-16 stundas diennaktī, ar īsām ēšanas, kafijas, lasīšanas vai džogingpauzēm. dienas veļas cita pār citu kā viļņi, izzūdot bez pēdām; ja nebūtu datora vai mobilā, es vairs vispār nefilmētu, kas ir par dienu, kas par datumu, laiks ir vienādojies, tikai mākoņi aiz loga slīd dažādos augstumos. vakar man no lielas domāšanas un piepūles sāka sāpēt galva, rokas, skausts un viena acs, izlēmu uztaisīt probežku līdz zagļu ielejas baznīcai palūgt Dievu, lai dod spēku; 3,5 km turp, tikpat atpakaļ; lija smalks lietiņš, viss bija tik skaidrs, gaiss tik tīrs, tāds apskaidrības, laimes mirklis.

vārdnīcas katorga iet uz priekšu ellīgi lēni, es vispār nezinu, vai ar to tikšu galā. visi piemēri, ko saceru pats, lielākoties ir gramatiski pareizi, bet "mēs tā nesakām", man nākas kompilēt tikai no esošiem paraugiem, tas ir tik nokaujoši garlaicīgi, visas tās paredzamās, dumjās frāzes, kas saliktas standarta tulkojošajās vārdnīcās. labi, ka ir uz vietas kādi dzimtvalodnieki, es prasu, kad vien varu.

vienunakt man rādījās dīvains sapnis, it kā man līdzās būtu tēja, tāda silta un oblomoviski inerta, bet tad es (sapnī) it kā rūpīgāk ieskatījos un samanīju, ka viņa iekūņojusies, tapusi par tādu baltu maisu (kā sega numur divi, kas nez kāpēc man bij nolikta uz gultas pirmskipras periodā), kam - vairs neatminos, kā tas var būt - virsū bija LJ user simbols un vārds 'tēja', pavisam dīvaini, ne, bet tas no vientulības un pārtulkošanās, es sevi mierinu.