(no subject)
Aug. 18th, 2011 | 10:27 am
From:: kalevala
Vāāāāi, ku pazīstamas, sprādzienbīstamas noskaņas. Labi harmonierē ar vienīgās uz mūžiem prātā iestiprinātās anekdotes nobeiguma teikumu: Nahui bļeģ mņe takaja žizņj...
Bet anekdote bija par vārnu, drausmīgu rupekli, kam pārējā meža fauna un flora aizliedz lamāties, piedraudot, ka izplūks šai visas spalvas, ja šamā vēl necenzēti izrunāsies. Sēž vārna zarā vienu dienu, sēž otru, nelamājas, sēž trešo. Ceturtā dienā flora un fauna skatās, vārna, kramšķinādama augstāk pievestos vārdus, pati plūc sev spalvas laukā.
10-16 stundu ikdienas darbs + vientulība ilgtermiņā ir pašnāvība. To var ķerpīt uzrāvieniem rakstnieku namos vai citās totālās vientulības vietās, teiksim, mēnesi pēc kārtas, bet ikdienā... oioioi...
Bet anekdote bija par vārnu, drausmīgu rupekli, kam pārējā meža fauna un flora aizliedz lamāties, piedraudot, ka izplūks šai visas spalvas, ja šamā vēl necenzēti izrunāsies. Sēž vārna zarā vienu dienu, sēž otru, nelamājas, sēž trešo. Ceturtā dienā flora un fauna skatās, vārna, kramšķinādama augstāk pievestos vārdus, pati plūc sev spalvas laukā.
10-16 stundu ikdienas darbs + vientulība ilgtermiņā ir pašnāvība. To var ķerpīt uzrāvieniem rakstnieku namos vai citās totālās vientulības vietās, teiksim, mēnesi pēc kārtas, bet ikdienā... oioioi...