aptumšotā versija - peri kallous

mēs kopā mīdām pagājības drupu kaudzes, mēs rijam pagātnes putekļus; es cenšos pievērst savu un tavu uzmanību kaut kādām detaļām, visa daile ir mūsu gara darba auglis, tā ir iespējama ikdienā, ja tais pierastajās ainās un apnikušajos feisos tu pacenties sazīmēt jaunus vaibstus, ievērot tais debesīs zeltainas švīkas. if you care to expose yourself, haha, savas dvēseles fotofilmu, ievērojot jutīgumu un citus parametrus.

es vienmēr esmu meklējis pārsteigumu, nereālo, mana filma nav pārgaismojusies. pat pārāk bieži mani meklējumi ir vainagojušies panākumiem, lai es tagad samierinātos ar to paredzamo garlaicību, ar to realitāti, ko tu man piedāvā.

tu pat neesi pamanījusi, ka man ir totāli apnicis būt par tavu traktoru, tāāāā apnicis, ja tu zinātu, un man visvairāk riebj tas, ka nespēju sadūšoties un tev atzīties, ka es arī reizēm gribu būt piekabe.