sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu?

Esmu iestādījusi pētersīļus, koriandru, citronmelisu, baziliku, sīpolus un kaķa zāli. Tagad tam visam jāaug. Pētersīļi jau dīgst, kaķa zāle arī. Vispār daudz kam ir jāveidojas, jāaug un jāpilnveidojas. Skatīsimies, kā sanāks ar garšaugiem. Pagaidām.

"Ja Rainis savā Majoru vasarnīcā būtu nevis par tām stulbajām priedēm rakstījis, bet uzcepis kādu noveli par platoniskiem meklējumiem Jomas ielas rajonā - es jums saku, nāve būtu pienākusi Jūrmalā, ne Venēcijā. Un biennāle tāpat."
/N.Sakss, http://satori.lv/blogs/12/Nils_Sakss /

"Un tā viņš visu laiku dzīvo ar tādu pazudušā dēla fīlingu iekšā" (B.Kalnačs par Blaumani)

Iespējams, mums vajadzētu limitēt elektronisko intervenču skaitu, kas katram cilvēkam atļauts dienas laikā, sākot ar ierakstu blogā, nezinu, facebook ziņojumu, īsziņu telefonā. Teiksim, ja jums ir atļautas desmit šādas lietas dienā, jums nāktos sakārtot prioritātes. Tā mēs iegūtu vairāk klusuma, vairāk paužu, vairāk lēnā laika un vairāk laika domāt par savu dzīvi.
//T.H.Ēriksens, RL septembris, 2011

ir lietas, par kurām labāk nedomāt

kaut kādi muļķi

Un ko es nenīstu, tā nav... (Rainis)

un Strāvoklis ir labākais, kas ar mani pēdējo dienu laikā noticis..

"[..] tas viss man ļauj nonākt pie atziņas, ka kultūra eksistē, ka vienīgi kultūrai ir pa spēkam mūs mierināt tajā līdz galam nepateikto lietu un maskēto nolūku pasaulē, kura mūs ieskauj."
/S.Timofejevs, KD 13.05.2011

atvēru logu, tas nekas, ka pirmais stāvs un var suns iekāpt pa logu iekšā.

Pirmajā naktī, gulēdams uz Kreika izvelkamā dīvāna, viņš izdzirda kliedzienus [..] tie nāca no Kreika istabas. No Kreika paša. Tie bija izmisīgi kliedzieni. Bez vārdiem. Tas notika ikvienu nakti, ko Džimijs tur pavadīja.
"Tu nu gan biji pamatīgi sasapņojies," pirmajā rītā piezīmēja Džimijs.
"Man nerādās sapņi," Kreiks atteica.
[..]
"Es nekad neatceros savus sapņus," Kreiks sacīja.
"Tomēr tu tos noteikti redzi."
[..]
Tātad Kreiks neatcerējās savus sapņus. Toties tos atceras Sniegavīrs. Ne tikai atceras, vēl ļaunāk: viņš ir iegrimis tajos, brien pa tiem, netiek no tiem laukā. Katru mirkli, ko viņš nodzīvojis pēdējos pāris mēnešos, vispirms ir nosapņojis Kreiks. Kāds tur brīnums, ka Kreiks tik bieži kliedza.

//M.Atvuda, Oriksa un Kreiks.

atkal sanācis paklusēt, bet tas nekas, tas nekas. tjipa laimīgie laiku neskaita, bet neskaita jau arī nelaimīgie (bezmaz O.Vācieti nocitēju)

tad nu sveicieni martā, šis ir mans mīļākais mēnesis

Ólafur Arnalds

un vēl man patīk, ko Pēteris Krilovs saka RL februāra numurā - ka mūsu vaina ir vēlmē izskatīties cēlākiem un skaistākiem, mūsos ir tieksme mīlēt kaut kādus simbolus, mūsos ir tieksme izskaistināt, nenosaukt lietas īstajos vārdos

tad vēl lasīju interviju ar R.Ļitvinovu, teica, ka Tolstojs neko no sievietēm nav sapratis

visi kaut kur skrien, steidzas.

Oriksa un Kreiks, round 4

atslēdziņas it visur.

Mans šī decembra hīts laikam ir E.Dārziņa "Sapņu tālumā", goda vārds

Visādi tautiskie prikoli mūsmājās.