..
Mar. 12th, 2011 | 10:14 am
From:: gc
Pirmajā naktī, gulēdams uz Kreika izvelkamā dīvāna, viņš izdzirda kliedzienus [..] tie nāca no Kreika istabas. No Kreika paša. Tie bija izmisīgi kliedzieni. Bez vārdiem. Tas notika ikvienu nakti, ko Džimijs tur pavadīja.
"Tu nu gan biji pamatīgi sasapņojies," pirmajā rītā piezīmēja Džimijs.
"Man nerādās sapņi," Kreiks atteica.
[..]
"Es nekad neatceros savus sapņus," Kreiks sacīja.
"Tomēr tu tos noteikti redzi."
[..]
Tātad Kreiks neatcerējās savus sapņus. Toties tos atceras Sniegavīrs. Ne tikai atceras, vēl ļaunāk: viņš ir iegrimis tajos, brien pa tiem, netiek no tiem laukā. Katru mirkli, ko viņš nodzīvojis pēdējos pāris mēnešos, vispirms ir nosapņojis Kreiks. Kāds tur brīnums, ka Kreiks tik bieži kliedza.
//M.Atvuda, Oriksa un Kreiks.
"Tu nu gan biji pamatīgi sasapņojies," pirmajā rītā piezīmēja Džimijs.
"Man nerādās sapņi," Kreiks atteica.
[..]
"Es nekad neatceros savus sapņus," Kreiks sacīja.
"Tomēr tu tos noteikti redzi."
[..]
Tātad Kreiks neatcerējās savus sapņus. Toties tos atceras Sniegavīrs. Ne tikai atceras, vēl ļaunāk: viņš ir iegrimis tajos, brien pa tiem, netiek no tiem laukā. Katru mirkli, ko viņš nodzīvojis pēdējos pāris mēnešos, vispirms ir nosapņojis Kreiks. Kāds tur brīnums, ka Kreiks tik bieži kliedza.
//M.Atvuda, Oriksa un Kreiks.