sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu?

Un ko es nenīstu, tā nav... (Rainis)

no kursadarba rakstīšanas galvā ne tikai spainis, bet arī sāpoša labā lāpstiņa.
un kas notiek ar lāpstām? tās vai nu rok vai nu nerok. man ir pilnīgs rock on.

kamēr nekā no tā nav, lai skan dziesma par to, ka tu mani maigi salauz.
kaut kāds posms šodien noslēdzās un sākās pavisam cits. rīt ņemu brīvu un darbojos ap R.

Paldies, mīļā draudzene, par Blaumaņa kartiņu. Labi, ka ir paraksts, citādi jādomā, ka tas kāds pusaizmidzis krievu dzērājs. (Raiņa vēstule nezināmai personai, 1911. gada 15. oktobrī)

esmu pilnīgi pārliecināta, ka Rainis nelietoja vārdu "foršulīte"

lasu Raiņa vēstules Aspazijai un tā nelabi paliek. cik daudz deminutīvu un vispār - patētikas

visu dienu lasu Raiņa vēstules, esmu tikusi līdz cietumam,
kur viņš secina, ka viņam nav apakšbikšu

lasu Šveicē izdoto grāmatu "Rainis un Aspazija" un esmu sajūsmā, yo

upd: karoče, izlasīju, baigi labā

gāju šodien gar Raiņa pieminekli un piemiedzu viņam ar aci,
savējais taču

uz galda stāv Rubeņa "Praktiskā ētika" un S.Vieses "Jaunais Rainis",
tikko uz to skatoties, viss saplūda vienā "Praktiskajā Rainī"

Atmiņa ļoti vāja tikusi: nezinu vairs, kas noticis pirms pāris dienām, nezinu, ko esmu strādājis izgājušu nedēļu. Atmiņa tikusi vienpusīga un arī tur nestipra. Fantāzija vien ir stipra un pārvalda. Bet bez atmiņas viņai zūd pamats. (Rainis, 1913)

8 gadu vajdzēja, lai jūs saprastu "Uguni un nakti", cik gadu vajdzēs, lai Jūs saprastu mani, cik, lai saprastu mani pašu? Vai man tiešām vajdzēs gaidīt uz saprašanu un dzīvot tos 200 gadus, kurus man vajdzēs, lai beigtu sāktos darbus? 

jāpalaiskojas ar Raini

"Un tāds tad es pēc tam esu lupata, kur es nekādu suņa sūdu neesu darījis un ar neredzas, ka ko darīšu."
(Rainis, piezīmes no 1885.gada)

Sapnī redzēju Raiņa kopotos rakstus, kuri bija jaunā izdevumā, dažiem sējumiem bija citādi nosaukumi. Blakus stāvēja māsa un prasīja:
"Kāpēc tik daudz vienādu grāmatu?".
Un es atbildēju: "Tie taču ir kopotie raksti."

Bet nezinu, vai Tu arī pilnīgi saproti, ko es rakstu; ja ne, tad pasaki man to, un tad es rakstīšu kaut kā citādāk

(J.P.)

"Ar domrakstiem iet it labi; par abiem pirmajiem «Rokas nozīme viesīgā sadzīvē» un «No kā mēs vadāmies, zīmējot zemes karti» - dabūju 3, apmēram «labi», par diviem citiem - «Neiznīcīgais» un «Cilvēks un augu valsts» - atzīmes es vēl nezinu."

(J.Pliekšāns, pats sevi šajā vēstulē dēvē par Jeannot; Rīgā 25. februārī 1880. g)

Rainis ir miris

Rainis bija plānojis pārpeldēt kanālu vai okeānu. Divi plāni. Vēl viņš plānoja arī mašīnu un kinofilmu. Pluss vēl divi. Un plānoja Nobela prēmiju. Mūžīgi mūžos. Savas dienasgrāmatas pēdējā ierakstā pēdējā teikumā pat raksta: "Vai vērts cerēt?"
Ko plānoju es? Es plānoju uzrakstīt pilnīgi bezcerīgu kursadarbu par viņu. Varbūt ne gluži "plānoju", principā es to jau daru. Un, vai es plānoju to kā ilglaicīgu sadarbību? Nē, es neplānoju. Vai es plānoju ar šo kursadarbu iegūt Nobela prēmiju? Nē. Man nepatīk šādi titānismi. Raini, piedod man to.
Es uzrakstīšu šo sviestu un pēctam atviegloti uzelpošu, zvilnēšu mājas pagalmā krēslā un lasīšu "Jāzepu un viņa brāļus". Lai vai cik paradoksāli tas neliktos - esmu izlasījusi tikai "Uguni un nakti", un pat tur manas pronozes bija aplamas, jo ilgus gadus domāju,ka "Uguns" apzīmē kaut ko tumšu, bet ņifiga - izrādās, ka uguns un nakts šajā nosaukumā tādi kā pretstati vairāk domāti. Tad nu Rainim jau arī iztēle laba - varēja taču "uguns" vietā likts kaut kādu "dienu", tas būtu daudz, daudz, simts reizes labāk gluži nē, bet saprotamāk gan!

"Sapnī redzu Šilleru"