sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu? - "Ai, kāda laime" (G.B.)

Nekas jau te nav mainījies. Bīberītis sēž bibliotēkā, kaut ko analizē, uz galda Raiņa sējumiņi (love,love,love).
Bibliotekāre prasa, kur biju pazudusi. Sasmējāmies, ka brālis pārņēmis stafeti akadēmijā.
Akadēmija pilna ar visādiem plakātiem, kur tā kā protestē pret valdības lēmumiem attiecībā uz kultūru - simpātiski.
Datori tie paši. Sejas jaunas (daudz). Manas kursabiedrenes joprojām foršas. Mēģināju sakūdīt uz teātra vēstures bastošanu, neviens negrib (kaut kā baidās laikam). 2.kursā šādi izteikumi bija pavisam lieki, daži acu skatieni un doma skaidra - neejam. :) Dažas lietas mainās tomēr.
Nolēmām par kursa darbu. "Tagad raksti par šito, un tad par to un tad maģistra darbiņā jau Raini zināsi kā savus piecus pirkstus"(bezmaz)
Forši,ka kāds redz potenciālu (tā to sauc, ja šādi runā?). Nē, es jūtos labi. Vecāki nopirkuši man manu mīļāko maizi (ar aprikozēm un rozīnēm, un riekstiem). Brālis tāds pats, bet nez kāpēc nav sapratis, ka akadēmijā A daļas priekšmeti ir vienādi visiem (un man ir visi pieraksti un eksāmenu jautājumi jau izkonspektēti) un ka C daļas priekšmets "Publiskā runa" NAV obligāts!

Tikko Bīberītis (sarunā ar kaut kādu sievieti) pateica: "Ai, kāda laime!"
(un tas jau laikam arī ir tas, ko man vajadzēja dzirdēt, lai saprastu, ka būs jau labi) un tagad par kaut kādiem runčiem runā :)
/.. sarunas gaitā noskaidroju, ka Hofmaņa, tas taču Hofmaņa Runcis!/

100x love love love