sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu? -

Rainis bija plānojis pārpeldēt kanālu vai okeānu. Divi plāni. Vēl viņš plānoja arī mašīnu un kinofilmu. Pluss vēl divi. Un plānoja Nobela prēmiju. Mūžīgi mūžos. Savas dienasgrāmatas pēdējā ierakstā pēdējā teikumā pat raksta: "Vai vērts cerēt?"
Ko plānoju es? Es plānoju uzrakstīt pilnīgi bezcerīgu kursadarbu par viņu. Varbūt ne gluži "plānoju", principā es to jau daru. Un, vai es plānoju to kā ilglaicīgu sadarbību? Nē, es neplānoju. Vai es plānoju ar šo kursadarbu iegūt Nobela prēmiju? Nē. Man nepatīk šādi titānismi. Raini, piedod man to.
Es uzrakstīšu šo sviestu un pēctam atviegloti uzelpošu, zvilnēšu mājas pagalmā krēslā un lasīšu "Jāzepu un viņa brāļus". Lai vai cik paradoksāli tas neliktos - esmu izlasījusi tikai "Uguni un nakti", un pat tur manas pronozes bija aplamas, jo ilgus gadus domāju,ka "Uguns" apzīmē kaut ko tumšu, bet ņifiga - izrādās, ka uguns un nakts šajā nosaukumā tādi kā pretstati vairāk domāti. Tad nu Rainim jau arī iztēle laba - varēja taču "uguns" vietā likts kaut kādu "dienu", tas būtu daudz, daudz, simts reizes labāk gluži nē, bet saprotamāk gan!