čīkstuļa pieraksti

tu man teici, ka mana mute smaržo pēc ērkšķogām.
tas nozīmēja gandrīz tik pat daudz, kā tas, ka pateici, ka jau sen esi manī iemīlējies.

es tikai nepaspēju tev pateikt, ka tu vienmēr man smaržo pēc greipfrūtiem. un ka es tevi mīlu ļoti ļoti. nevis tikai, ka mīlu.

es smejos.
daudz.
man ir tik labi.
man iet tik labi.
ij nepastaastiishu, cik labi.
es ceru, ka jums iet vismaz pusliidz tik labi, cik man :)

aiaiaiaiaiaiai

http://www.guardian.co.uk/world/2010/nov/28/us-embassy-cable-leak-diplomacy-crisis

tik snieg un snieg, un snieg.
viss balts.
ar sniegu naak klusums un miers, un (man) prieks.
cik skaisti.

cik labi būt jaunai!
ja man kāds tagad jautātu, kā man iet, es teiktu, lieliski!
tā, kā vajadzētu būt pēdējā kursā. dullums, smiekli un prieks. daudz mācību. bet arī viss dullums. un prieks.
un es beidzot saprotu, cik ļoti man tā visa pietrūks.
tās bezrūpības.

"Mirkļu noskaņas nevar atkārtot, nedz arī kādam izstāstīt. (..) Mirkļi jāatstāj mierā, tos nekad nedrīkst atkārtot." (H.Bells)

"..the only people for me are the mad ones, the ones who are mad to live, mad to talk, mad to be saved, desirous of everything at the same time, the ones who never yawn or say a commonplace thing, but burn, burn, burn..."

(Jack Kerouac)

interesanti, kā, pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Stendzenieks nav pat iepīkstējies tviterī. iepriekš ar tādu pompu, ar tādu bravūru un tagad.. klusums.
pareizi ir. man arī būtu kauns.

līdz kamēr mēs nepieņemsim, ka katrs varam izdarīt tikai tieši tik daudz, cik varam, dzīve šķitīs neiedomājami traģiska.

mācos sevi izvilkt no sava mainīgā garastāvokļa bedrēm.
šķiet, ka sanāk.
mācos mēģināt ieraudzīt to puspilno, nevis pustukšo glāzi.
šķiet, ka sanāk.
:)

pēdējais gads universitātē šķietami tuvojas ar gaismas ātrumu.
gribas to piepildīt ar smiekliem, prieku un negulētām eseju rakstīšanas naktīm.
bez panikas par to, kas notiek rīgā.
bez stresa par to, par ko nevajag stresot.
un smaidīt.
un saprast, ka šis tiešām ir pēdējais gads.

es neklaboju, kad man iet labi. vasara bija skaista, tik, tik, tik ļoti skaista. ar garšīgiem un ne tik garšīgiem dzērieniem un ēdieniem, ar pārmērīgu steigu un gulēšanu jūras krastā, ar to vēsmu, ko var dabūt tikai tad, kad brauc lejā no kalna ar riteni, un ar draugiem, draugiem un vēl citiem draugiem.
vakar ierados anglijā, un visas emocijas šķiet pliekanākas. es vēl joprojām īsti nesaprotu, ko es šeit daru un kāpēc es šeit esmu. bet vēl tikai gads. mērķus nospraužot, ir vieglāk. tāpēc mērķus tagad mēģinu izdomāt. uzrakstīt lielisku bakalauru. savest sevi kārtībā un saprast, ko es domāju un to, kas es esmu. varbūt nevis saprast, bet beidzot pieņemt un nebaidīties no cilvēkiem. mazliet vairāk smaidīt, mazliet mazāk ironizēt. mazāk skepses, vairāk noticēt. beigt izlikties un nekaunēties. nesastrādāt daudz muļķību, bet ļauties impulsiem.
impulsiem šovasar, rīgā, klausīju. un pakļaušanās tiem, tas laiks nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. un es zinu, ka mani tur gaida. es beidzot zinu, un nebaidos.

rīt dzimšanas diena. un, pārmaiņas pēc, ļoti gribās svinēt. laikam tāpēc, ka svētku sen, sen, sen nav bijis. tad nu arī svinēšu. vot.
bet principā esmu dzīva, un mājās esmu līdz 3.09.
un es tak arī biju uz positivus šogad. visi stilīgie tā saka, man arī jāpasaka. un vēl uz piena svētkiem Instrumentus klausīties.

And in your soul,
They poked a million holes.
But you never let them show.
C'mon it's time to go.
And
You
Already know.
Yeah, you already know
How this will end.

rate yourself and rape yourself

es, protams, klausos radio101.
šodien tāda nedaudz svētku sajūta, tikai tādēļ, ka jaunais rādžiņš gaisā un tas novērš uzmanību no tā, ka pēc divarpus stundām būs eksāmenu rezultāti.
bet rīt tas laikam jau būs tikai radio.
un rezultāti zināmi.
šodien saulains laiks un ir silti. es neesmu gulējusi.

darbā visi tā sapriecājušies bija, nu tik būs spēle, nu tik viņus sasitīsim.
jāsaka, diezgan bēdīgi. angļi nevelk?

visu nevajadzīgo metu ārā.
pamazām, pamazītiņām. pa drusciņai, cenšos.

dr. seuss "oh! the places you'll go" (izgriezums)

You will come to a place where the streets are not marked. Some windows are lighted. But mostly they’re darked. A place you could sprain both your elbow and chin! Do you dare to stay out? Do you dare to go in? How much can you lose? How much can you win?

And if you go in, should you turn left or right…or right-and-three-quarters? Or, maybe, not quite? Or go around back and sneak in from behind? Simple it’s not, I’m afraid you will find, for a mind-maker-upper to make up his mind.

You can get so confused that you’ll start in to race down long wiggled roads at a break-necking pace and grind on for miles across weirdish wild space, headed, I fear, toward a most useless place.

The Waiting Place…for people just waiting.

Waiting for a train to go or a bus to come, or a plane to go or the mail to come, or the rain to go or the phone to ring, or the snow to snow or waiting around for a Yes or No or waiting for their hair to grow. Everyone is just waiting.

Waiting for the fish to bite or waiting for wind to fly a kite or waiting around for Friday night or waiting, perhaps, for their Uncle Jake or a pot to boil, or a Better Break or a string of pearls, or a pair of pants or a wig with curls, or Another Chance. Everyone is just waiting.

šovakar visi smiekli griež ausīs un liekas neīsti.
ir trulā bezjēga un tukšums un gribētos, lai ir kāda noteikta sajūta, bet nav, un nevar saprast, kā lai tiek ar sevi tagad galā.
gribētos izslēgt prātu un iegremdēties vēsā ūdenī.
varbūt vienkārši jāiet gulēt.