Laupīšana, kā jau minēju iepriekš, nav grautiņu iemesls. Tas ierobežo šo notikumu nozīmi un sociālās nestabilitātes indikācijas. Iegansts (cēlonis) bija vīrieša nāve Totenhemā, iemesli ir sociālā nevienlīdzība, arvien pieaugošais ekonomiskais spiediens, pēdejā laika politiskā spriedze, u.c. Marodierisms, manuprāt, šeit ir tikai simptomātiska problēmu manifestācija. Video materiālos var redzēt, ko šie cilvēki dara. Tas neizslēdz iespēju, ka ir daudzi, kam laupīšana ir pašmērķis, bet liela daļa demonstrē atklātu konfrontāciju ar varas pārstāvjiem, nevis nozūd ar ieguvumu. Ir tik pašsaprotami redzēt, kā tipisks dalībnieks medijos tiek attēlots kā neizglītots, amorāls, bezprātīgs utml. (jo konservatīvāks medijs, jo trakāk) indivīds - jā, un?! Tā jau arī ir acīmredzama problēma, kura šobrīd svilst deguna galā, bet joprojām netiek saprasta, vai kā citādi atzīta. Līdzsvaram jāpiebilst, ka BBC šodien tomēr vairākkārtīgi intervēja speciālistus, kas strādā nevalstiskajās un labdarbības organizācijās un kuri sniedza alternatīvu un tik ļoti nepieciešamu ieskatu, kas gruzd aiz sagrautajām fasādēm. Kamēr Londonas mērs vicināja zaļu slotu un teica visai iedvesmojošu runu, radot gandrīz svētku sajūtu, un tā vien liekas, ka nupat jau izdosies paslaucīt visu zem paklāja.

Uz vietējās high street veikalus šodien slēdza jau trijos pa dienu, logiem un durvīm priekšā nolaida dzelzs žalūzijas un restes. Tika izplatīta neoficiāla informācija, ka atkal gaidāmi grautiņi un tie varot sākties jebkur un jebkad.
Radās dažas pārdomas un īss komentārs. Grautiņu cēlonis un iemesls nav viens un tas pats. Ierēdņi medijos uzkrītoši cenšas strikti nodalīt vīrieša nogalināšanu un sekojošos grautiņus, kas šī oficiālā diskursa ietvaros tiek saukti par "bezatbildību un bezprātīgu vardarbību" un "oportūnistisku kriminalitāti". Tomēr, tā vien šķiet, ka fakts, ka tiek izlaupīti veikali tiek izmantots kā red herring, virzot publikas uzmanību uz materiāliem zaudējumiem, un tādējādi ierobežojot iespējas saskatīt problēmas plāšākā perspektīvā. Laupīšana ir gadījuma blakus produkts grautiņiem, nevis otrādāk. Bet uzturēt šādu oficiālo interpretācijas līniju, protams, būtu savi iemesli. Tāpat kā ir savi iemesli tam, ka ielās iziet tik daudzi jaunieši un rīko grautiņus, un arī tam, ka sociālā struktūra un organizācija sāk uzrādīt īpašu nestabilitāti. Varētu arī jautāt, vai aiz šīs organizēšanās, kas notiek izmantojot modernās komunikācijas tehnoloģijas, stāv kādi ieinteresēti aģenti, kas instrumentāli izmanto gadījumu, vai arī tā ir spontāna pašorganizēšanās. Bet īsumā, katru reizi, kad kaut kur izskan apgalvojums, ka notiekošais ir "mindless", tas, manuprāt, zināmā mērā norāda uz "short-minded", vai arī uz rūpīgu aprēķinu.