Un jautājums. Pēkšņš. Negaidīts.
Kā man iet?
Es pati par to vakar domāju un sapratu, ka... labi?!
Šodien otro dienu jau galvā ir vate. sāp. Viss sāp - muskuļi sāp, galva sāp un vēl kaut kas.
Dažkārt ir grūti saņemties, bet, kad izdaru, tad viņi saka:''Vēl neviens nebija tā darījis!''
Ja saņemtos dzīvot pilnu krūti, viņi varētu teikt:''Vēl neviens nebija tā dzīvojis!''
Kur es Tevi varu satikt?
Kur es Tevi varu nolikt?
Kā?
Un es tikai minu un minu un minu kādēļ viņš man sapņos rādās. Es tik reti redzu pazīstamas sejas. Tik reti rādās tuvi ļaudis. Naktīs esmu kopā ar svešiniekiem. Kas reizēm tuvāki kā savējie vai blakusgulošais...
If I only could make a deal with god...
You don't wanna hurt me,
But see how deep the bullet lies.
Unaware that I'm tearing you asunder.
There's a thunder in our hearts, baby.
So much hate for the ones we love?
Tell me, we both matter, don't we?
You, be running up that hill
You and me, be running up that hill
You and me won't be unhappy.
And if I only could,
Make a deal with God,
And get him to swap our places,
Veiksmīgi vakar Siguldā noslēdzu savu skrējējas-iesācējas sezonu. Labākais sezonas rezultāts. Protams, nepalīdu zem vēlamā rezultāta, bet tomēr labāk nekā visā sezonā!
Pastaiga pa Siguldu un pārgurums. Vakar laimīgi aizgāju gulēt zem vienas segas, jo man ir pieslēgta apkure.
Sāpīgas domas neļāva no rīta gulēt. Urīnpūslis arī vainojams! Pēc ceļojuma uz vannas istabu, kaķis neļāva gulēt...
Atceros, kad dzīvoju vēju pilsētā, es reiz teicu, ka man mājās arī būs kaķpēdiņas! Man ir veselas četras un negantas! Viņs no rīta lien zem segas un staigā pa manām sievieškājām! Raļļo pa visu māju un taisa troksni! Lec, skrien, ķer, kož, murrā un glaužas gar kājām! Kaķītis jauks, tāds kādu man vajag!
Tagad mēģinu sarunāt, lai šis iet pasēdēt uz balkona un ļauj man parakstīt. Mazās kājiņas visai virtuozi prot sakomentēt delfos komentārus un saslēgāt visu ko nezinu pat kas tas ir! Zina vairāk komandas nekā es! Un filmas skatās ar aizrautību - šķiet, viņa tic, ka kādreiz noķers tos mazos cilvēciņus iekš ekrāna! Vēlāk jāiztīra grīda, jāsarunā ar kaķpēdiņām, lai netaisa pārāko bardaku!
Vēl manai kaķpēdiņai ir neganti zobiņi! Un maziņš žoklītis! Tik mīļi tie brīži, kad viņa ar slapju, pienainu muti no rīta ielec gultā, apguļas blakus un maļ savas dzirnaviņas! Esmu iemīlējusies!!! :)
Sometimes when I delete somebody, it feels like I`m deleting part of myself...
Maybe I should delete myself at first... And then I will never have to delete them, huh, and it will never make me feel like this...?
MMmmmmmmistika!!!!
Šodienas huge problēma - kā piedabūt darboties gāzes cepeškrāsni? Kurā vietā ir jagrūš uguns, lai degtu un kā nenosvilināt visu daudzstāveni????
Anyone??? :D
____ UPD
Izdevās! Visi dzīvi! Pat kaķis!
A saka, ka ja gribi dzīvot skaistā ķermenī, vispirms ir jādzīvo skaistā un tīrā mājā, tad varēšot arī sakārtot ķermeni. paklausīju.
Četrrāpus izberzu dzīvoklim grīdu. Visās telpās.
Viss ir nolemts... es kļūšu par kaķu tanti. Pirmais kaķis mani gaida mātesmājās... Braucot mājās no skolas jāsavāc.
Tualeti kaķim jau esmu nopirkusi...
Vūt, vūt - man būs dzīvokļbiedrene... Klimpiņa... :)
Redzi kā daži iekuļas spītības pēc nepatikšanās.
Ja Tevi nemīl un negrib - nekad nelien tur atpakaļ.
Ja Tevi mīl un grib, turies klāt cik cieši vien vari.
Citādāk var iznākt tā, ka tu n-reizes ej atpakaļ pie cilvēkiem, kas tevi nemīl. Tu viņiem neesi vajadzīgs, ja viņi iet no tevis prom. Bet tu centies, centies un centies un galarezultātā viņi tevi pieviļ un stipri nodara pāri. Vairākas reizes. Vairāki cilvēki. Un pēc tam tu vairs negribi un nevari nevienam uzticēties. Jo neviens nav godīgs. Ļauj Tev pieķerties. Pēc tam saprot, ka negrib Tevi. Un aiziet prom.
Tad tu satiec kādu, kas grib Tev dot visu... Visu, visu, visu -- sirdi, galvu, laiku, telpu, mīlestību un citas dimensijas, lai tu justos laimīgs. Bet tu nevari, negribi, un saki tam cilvēkam, lai turās no tevis pa gabalu, jo tu nevari uzticēties. Tu nespēj. Jo tu esi sačakarēts. Jo tu cilvēkiem neuzticies.
Bet vienīgais, kuram tu nevari uzticēties ir tu pats un tava spītība panākt, lai tevi mīl. Nemīlēs, jo negribēs. Tas var ilgties gadiem un jo ilgāk tas vilksies, jo rezultāts būs sāpīgāks. Ja nespītētos un nelīstu atpakaļ, varētu veltīt laiku tam, lai atrastu to, kas grib to pašu ko tu, nevis negrib to, vai nevar saprast vai to grib vai negrib, vai grib to tikai tāpēc, ka tu tik ļoti gribi. Bet tava griba nav viņu griba. Tāpat kā mana griba nav Tava griba. Sevi sačakarējis esi tikai un vienīgi tu pats, neprasdams ļaut otram rīkoties pēc savas gribas. Tavas sāpes ir tava kļūda. Tava vaina. Tu neesi uzticams sev.
Tu staigā pa dzīvi akls un stulbs - tu neredzi, kad Tevi nemīl. Un Tu neredzi, kad Tevi mīl. Ir jāgrib mīlēt tieši tik pat stipri, cik jāgrib būt mīlētam. Disharmonija šajās dimensijās padara realitāti nepanesami smagu, ja nemācies no kļūdām.
Tāda mūsu šodienas lielā doma.
Laiks visu saliks pa vietām... Bet vai tu pēc tam to atradīsi?
Akdievs kā man sāpēja!!!
Visa muskulatūra, pilnīgi visa - kājas, rokas, muguras muskuļi, vēdera muskuļi un pat sirds.
Bet tāda dzīve. Dzīvosim redzēsim.
Tādas beigas... kas nešķiet nekādas beigas. Vien visa dzīve uz pauzes.
Nu re, mazliet fiziskas piepūles un viss niknums ka-put! :D
Tikdaudz pliku tricepsu, bicepsu un sešpaku laikam nekad nebiju redzējusi. Un nekad nebiju bijusi pret to visu tik vienaldzīga...
Es šodien esmu/biju nikna uz pilnīgi visu. Uz māti, uz draugu, uz kārtridžu čali, kurš iesmērējis ShitCopy, uz to, ka šefa nav... UZ VISU!
Piezvanīju krievam un pajautāju vai meitenes arī var iet. Viņš priecīgi teica:"Jā, jā, meitens arī ir! Prihodite, pervij raz bez platno."
Pateicu, ka būšu.
Tātad pēc mazāk kā pēc pusotras stundas kaušos ar puikām.
K-1. Lai tam tā būtu būt!
Lūk, tur ir tas kalns
Lūk, tur stāvi Tu
Kaut es tā stāvēt varētu
un pa naktīm bail gullet, jo sajūta, kā aptuveni pirms gada... Rādās satraucoši murgi, nejaukas sms, šķiršanās, sirdssāpes. iT IS ALL IN MY MIND!!!
Bet štrunts - es šodien gandrīz nomiru. pietrūka vien pāris km/h un daži centimetri. Tā ir ja domā, ka luksafors regulē satiksmi. Ir tak jāskatās uz mašīnām. Neviens luksafors vēl nav nobraucis cilvēku...
Nu, tagad točna jāturās stingri... Morālei aiz ausīm jāpieķeras un jānodara tās lietas pareizi un kārtīgi...
Pārvākšanās, draugi, nav nekāds prieks. Tās ir zobu sāpes.
Es skapi esmu ietūcījusi koferī. Gandrīz pat salīda.
Bet pa lielam - kā es tā apaugu ar mantām? Un kurpes - vispār liekas, ka man ir 100 kājas - kā var būt tik daudz kurpes???
Papīri, auskaru varza, ēdmaņa, lupatas, tupeles, grāmatas, segas un spilveni...
Kam mums tas viss? Kam mums tas viss???
Es zinu, visi mani nievā,
Es zinu, visi mani nīst.
Lai mani nīst, lai mani nievā
Vienalga man, vienalga man! (2x)
Pār kapiem laižas melnas vārnas
Un žēli ķērc: “Nav vērts, nav vērts!”
Es atspiežos uz kapa malas
Un saucu līdz: “Nav vērts, nav vērts!”
Kā vēja dzīti mākonīši,
Tā manas domas tālu skrien,
Pēc kaut kā cēla, nezināma
Sirds ilgojas, sirds ilgojas.
Lai novīst visas manas rozes,
Lai izgaist visas cerības,
Es varu raudāt, varu smieties,
Vienalga man, vienalga man...
Vakardien viņš nomira. Šos pantus mēs bieži diedājām tumšās Liepājas ielās pēc Fonteina apmeklējuma ejot mājās.
Sestdien būs bēres.
Mēs visi turamies un cenšamies aptvert situāciju.
Visvairāk mums žēl ir viņas, kurai tik ļoti tagad sāp un kas viņu tik ļoti mīlēja. Cīnījās par viņa dzīvību.
Tik pat ļoti domāju par brālēnu, no kura rokām sākās viņa ceļš pretī mūžīgajam mieram. Kā jūtas viņš?
K zvanīt nevaru. Bet tad jau mēs visi sestdien tiksimies bērēs.
Tā tagad turpmāk būs. Kāzās, bērēs, kristībās.
Atvaļinājumu nav atļauts kompensēt jeb atlīdzināt naudā. To drīkst tikai gadījumos, kad no darba atlaiž darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumu. Atlaižot darbinieku, darba devējam jāizmaksā darbiniekam naudas summa - kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu proporcionāli nostrādātajam laikam. Atvaļinājuma kompensācija pienākas pat tad, ja darbinieks ir nostrādājis tikai vienu mēnesi.
Kas tas ir par izdomātu jēdzienu - izņemt atvaļinājumu naudā? Kur jūs, ļaudis, esat izsapņojuši to trīspadsmito algu, ko var izņemt naudā, ja neaiziet atvaļinājumā??? (retoriski)
Gadā ir 12 algas, ja uzņēmums neprēmē uz kādiesm svētkiem un godiem ar prēmiju algas apmērā, tā saukto, trīspadsmito algu. Vāciešu uzņēmumi tā mēdz darīt.
Gadā ir 12 algas. Un viena no tām tev tiek iedota par ikgadējo atvaļinājumu mēneša garumā. Tātad - viena alga par nestrādāšanu.
Nav nevienas 13. algas, ko izņemt kā atvaļinājuma naudu... NAV ATVAĻINĀJUMA NAUDAS!!!!!!! IR TAVA ALGA!!!
Grāmatvedis manu domu saprot.
Jāsarēķina atlikumi. Drīz jāpārvācas.
Tarmatairamtairam... reizēm es kļūstu par piedzīvojumu kamoliņu-amoliņu!
Viss neparastais nāk pie manis...
Lai nāk vēl!
Lai nāk un lai iet!!!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)