DaJooopcik, es paņēmu atvaļinājumu. divas dienas. Secināju, ka atvaļinājumu labāk neņemt vispār.
Tikai visu sačakarē man te.
Protams, brīnišķīgi jauki pavadīts laiks, pabrista Kurzeme, izēstas visas attiecīgā novada ēstuves, izarti priežu meži, izbrista rumba, dabūta Kuldīgas medaļa, un n-naktis pavadīta nu jau tik ierastā un mīļā mājvietā... Aizverot acis nu jau sāku sajust turienes smaržu, bet probraucot...prombraucot bez maz jāraud...
Ir dillēs... Riktīgās dillēs...
Un neko... lai iet viss dillēs...
ZA TO!!! ZA TO man ir vienvirziena biļete uz Tallinu otrdien. Uz Robija koncertu. Šitādas dāvanas par neko no gaisa nekrīt!!!
Šodienas smiekli:
Sievietes seja, iebāžot roku somiņā un neatrodot tur cerēto pēdējo tamponu, pauž ļoti vairāk izmisumu nekā vīrieša, kurš nevar atrast cerēto pēdējo prezervatīvu! :D
Tāds pārcilvēcisks satraukums rodas... Es čīkstu, pīkstu, dodu mājienus, bet es domāju, ka mana čīkstēšana un uztraukums dēļ tā, ka man ir jāpārvācas...
Vai arī nē...
Tuvība nav fiziska. Tuvība ir garīga.
Sēžu tāda visa bez naudas...
Parādās draudzene telefonā...
Parunājam...
Šī atceras, ka man bija botas, kuras gribēju pārdot!
Un re - man ir 20 lati! :D
Es esmu tiiiiiik slinka... vairāk nekā nedēļu neesmu neko darījusi savā labā....
Šodien es beidzot esmu atdzīvojusies un makten pastrādājusi - vien ļoti žēl, ka jau tagad jāiet gulēt... :D
Liepājas pusmaratons un dzīres Kuldīgā.
Pirmdiena pēc tādas nogales ir norakstīta... Vien vērts dzīvi svinēt ar šampanieti :)
SummerSound... Bardaks... Dzīva... Pārāk daudz apmeklētāju. Pārāk liels bardaks. Un pirmo gadu teltis un skatuves traucēja cita citai - fui, fui, fui...
"Saņemies! Nepadodies!!!" uzmundrinājums no cita skrējēja ar slapju jo slapju muguru!
Forši!
Nopirku šodien svarus. Vannasistabā sveru 64,9 kg. Virtuvē 36 kg. Bet guļamistabā 30 kg.
Šodien noskrēju distance, kas pēc būs jāveic pēc divām nedēļām. pa starpu paņēmu 400m pauzi un pagājos. Tad turpināju skriet.
Ja pacentīšos, varēšu noskriet visu. Cerams. Jau pēc divām nedēļām. Lai vēlāk nav kauns.
Vien skrējiena laikā traucēs citi, jo viņi skrien ātrāk, bet man nav ar ko merīt pulsu, lai zinātu kāds ir mans ritms. Tie citi visu sajauc man...
Kad varēšu tik āti kā viņi, tad nečīkstēšu.
Ja tik tālu vispār uztrenēšos :D
Man patīk mīcāms māls.
Žēl tikai, ka mālam nepatīk, ka viņu mīca.
Jūtoties nevarīgs un zem tupeles pabāzts. Tā vismaz apkārt runā.
Bet ja man ir spēks? Un viņam duka?
Es šai pasaulē kaut ko esmu palaidusi garām, bet kopš kura laika Internet Explorer ir ātrākais un vieglāk lietojamais no visiem pārlūkiem? Mozilu ienīstu, kopš tie upgreidojās augstāk par trešo versiju. Opera prasa stundu, lai atvērtu jaunu vietni. Chrome ik pa laikam sabrūk. Pārinstalēju - nepalīdz... Nezinu, kas par vainu...
Toties eksploreris skrien kā traks! Un strādā nevainojami. Is feina Full Screen opcija un jā... Esmu apjukusi - vai pasaule tuvojas galam? :D :D :D
Citādi vai vienādi - ir pārāk mierīgi.
Satricināsim pasauli Summer Sound festivālā...
Vēl tikai būtu ideāli, ja atrastos kāds šoferis, kas brauktu no Rīgas piektdien un būtu ar mieru novirzīties no maršuta par 30min.(to patiesībā var arī noskipot)... Bet nu laikam jau laicīgi jāpērk autobusa biļetes... Ja var vēl vispār dabūt :D
Ir jāiet skriet. Bet mana labā kāja nebeidz sāpēt.
Jā vienas sāpes pāriet, tā nākošās mazliet citā vietā ir klāt.
Ar kurpēm. Bez kurpēm. Sāp visu laiku... Grrr....
Tādēļ izvēlējos video, nevis skrējienu.
Basām kājām...
Man šķiet, ka ir sastiepts muskulis. Jāieiet vannā varbūt... Varbūt pāries...
Kaut kā... viss ir nokārtojies...
Viss ir kļuvis vieglāks... un vienkāršāks...
Un es nefiltrēju savus runas centrus, saku visu ko domāju....
Vilcienā braucot salasījos grāmtu par Ričardu Brensonu.
Secināju, ka man ir taisnība. Ir cilvēki, kas dzīvo apkārtējo radītā realitāte, veiksmes gadījumā dabonot vien tik, lai izķepurotos.
Un ir vēl tie, kas rada šo realitāti. Iedomājas, ko grib un neapstājas kamēr to nepanāk. Lauž, maina, pārveido un saliek visu realitāti tā, kā pašam patīk.
Veiksme ir neatsverama.
Izdomāju sapni savam vīrietim. Ko es ar viņu izdarītu, ja varētu izdarīt. T.i., kur es viņam palīdzētu uzcelties!
Man katram savam vīrietim ir sapnis.
Ja ar vīriešiem neguļ, viņi ir baigi foršie draugi...
Kas tais sieviešsmadzenēs notiek seksa laikā?
Paraustīju aiz auss...
Pagrūstīju...
Ieskrāpēju...
Sabakstīju...
Samīļoju...
Un pati tiku samīļota...
Vienvārdsakot viss bija pilnā komplektācijā!
Līgo vakars, peldēšanās drēbēs, bez drēbēm, ar peldvestēm. Krāja sadragāta, saskrieta, nodejota. Gandrīz nosperts svešs čību pāris, pazaudēta laiviņa, izbesījušās sandales. Odu šašliks un beigti visi tie odi,kuri barojās no manis nelūgti. Namatēva dēls zem ozolzaru vainaga apsakņojies, puiši ar ziedu vainadziņiem - staigājošas pļavas. Visi sa-sadancoja, aizdancoja aiz stūra, atpakaļ tikt nemācēja. Deju zāle labā mitrumā un slīpumā, slīdamība laba. Senioru bekvokāls.
Namatēvs sagribēja mani paturēt, jo es drēbes mākot pati visur atrast. Pat tad, ja tās nav manas mājas un manas drēbes.
Braukt mājās ar pēdējo autobusu - jautri. Tiec autobusā pats pie sava dīvāniņa un Jāņotājiem...
Esmu mājās... vai man tiešām rīt jāiet uz darbu? :D
Ņem un izbaro sevi lauvām. Ņem un nekautrējies un nebaidies. Arī lieli kaķi prot mīlēt.
Beztam, no partneris zvana un prasa vai negribu nopirkt no šefa savu kompāniju... Sliktāk noteikti nepalikšot... Heh...
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)