Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Pēdējā laikā jūtos drūmi gōtisks radījums. Gōtiskāks nekā agrāk. Bet vispāt gribējās uzrakstīt par to, ka man šodien ir filantropijas lēkme, kas gan neizpaužas pret kursabiedriem. Tie man krīt uz nerviem un visticamākais, ka arī kritīs turpmāk.
Ejot uz zīmēšanu, gribot negribot ir jādomā par to, ka ar tiem cilvēkiem, kuri arī iet mācīties zīmēt pie Viktora, būs jāmācās vienā kursā. Ne visiem, protams, bet ir tādi, ar kuriem es ļoti, ļoti gribētu mācīties. Ir viens puisietis, kas man tā patīk kā cilvēks. Zīmēt zīmē viņš normāli, bet veids kā viņš zīmē. OMFG. Es takš varētu tur sēdēt un sajūsmināties par to vien. Un jūs maldaties, ja domājat, ka man ir lave. Pff.. Man pēdējā laikā ir kaut kāds es esmu savas esības centrs un mīlu tikai sevi. Varbūt neprecīzi noformulēju, bet tagad negribas lauzīt sāpošo pauri, lai skaidrāk izteiktos. Jā, un tad ir tas krievu skuķis, kas mani pirmo sāka sveicināt. Man arī viņa drausmīgi patīk. Tāds visai stilīgs radījums, kuram dikti patīk smieties. Jā, vot. Un vēl es publiski paziņoju, ka šī pavecā dziesma man ir pēdēju dienu Top1 priekšgalā. :D