Ā, sk, es domāju, ka tu tagadējo kaut kādu eksāmenu gribi pārlikt. Un var jau būt, ka tā arī labāk. Pie tam tiem eksāmeniem takš arī kaut kāds derīguma termiņš bija, kā ar to īsti?
Šite ir bišķi pie uzņemšanas noteikumiem pamatstudiju programmās, bet man kaut kā šķiet, ka vajadzēja būt vēl pie katras programmas atsevišķi. Es vēl paskatīšos, bet varbūt tur ir kaut kas mainīts.
Nav jau par, ko mani rāt. Es šodien visu dienu zīmēju. Rīt vakarā atkal eju. Pa starpai mācos, rasēju vai braucu uz to sasodīto Dzemdību namu, par kuru bija runa, ka tikai būs jārasē, nevis 2 stundas jārunā ar piktām galvenajām vecmātēm un jāmēra augstumi, druksu guļu un ēdu.
nē, piedodiet es negribu, ka atkal izklausas, ka nevēlos ar jums satikties, bet nē, tā nebus atpūta, ja es sev kodīšu pirkstos, ka man vel ta suin tas, un tas.. es man liekas pēc pāris dienam pakāršos, vai arī mani nobrauks auto..
Davai, ka sastādi darāmo plānu sarakstu un ķeries pie tā īstenošanas. Man šitāda metode vairāk kā nāk par labu. Kaut vai tāpēc, lai sakopotu domas uz darāmo. Un, ja tu ātrāk pabeigsi visus savus darbus, jo ātrāk varēsi izrādīt pateicības apliecinājumus par mūsu pamudinājumiem. :] Re, ku ' mans Jaungada solījumu saraksts ir viens no tādiem. Un tieši tādā secībā. Vispirms arhitekti un tad viss pārējais. Jācer, ka mana apņemšanās ir pietiekoši stipra, lai vienā brīdī nesalūztu.
es jau mēģinu, bet.. es jau salūzu.. vāa, neko nekā negribu, es daru, cik varu, bet aiz stresa imunitāte ta pavājinājusies, ka esmu slima un... bēee, man viss ir tā apnicis..
Mīlulīt. Tev ir pēdējais laiks trenēt savu ainulabi muskuli. Var uznākt besis, jā. Un tas, ka tu par to sodīsies, to nemazinās. Noliec sev termiņu, līdz kuram atļauj sev slinkot. Teiksim, rītdienas pusdienlaiks. Izgulies, sataisi sev brokastis, izvārties pa gultu, whatever, bet apņemies, ka tieši tajā pusdienlaikā būsi atpūtusies un sāksi kaut ko darīt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un var jau būt, ka tā arī labāk. Pie tam tiem eksāmeniem takš arī kaut kāds derīguma termiņš bija, kā ar to īsti?
kur nu, ja pati esm u palaidusies tādā slinkumā, kā šobrīd...
nebūs labi, ka es jums saku..
:(
es negribu, ka atkal izklausas, ka nevēlos ar jums satikties, bet nē, tā nebus atpūta, ja es sev kodīšu pirkstos, ka man vel ta suin tas, un tas..
es man liekas pēc pāris dienam pakāršos, vai arī mani nobrauks auto..
bet labak kādu laiciņu ignorējiet mani :/
Atvainojos.
Mēs te priekš tevis esam domātas, lai tu kristu histērijās un mēs tev par to aizrādītu.
bet, kad juš aizrādat, es runaju pretī, un ta var tikai sastrīdeties..
es to negribu!
es tacu auns.. :P
vāa, neko nekā negribu, es daru, cik varu, bet aiz stresa imunitāte ta pavājinājusies, ka esmu slima un... bēee, man viss ir tā apnicis..