Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Piepampis bija briesmīgi. Un izskatījās, ka tur jau sāk veidoties kaut kas strijām līdzīgs. Aiztipināju līdz darbam. Tur man cilvēki saka, lai takš trakā es ejot pie ārsta. Nu, ko. Tipinu ar muļķīgu smaidu sejā, kad cilvēki lūr uz manu zilo un īkšķi resnumā pārspējušo rādītājpirkstu. Vienā vietā ķirurgs bija aizņemts un man nācās tipināt tālāk pa plašo Rīgu dakteronkuļa meklējumos. Nākamajā no manis noplēsa 10Ls tikai par to, ka ķirurgs atnāk uz mani paskatīties. Njā. Dārga mūsdienās dzīve.. Bet vispār ir mazliet slimi jokoties tā.. Rādu dakteronkulim piepampušo un otras rokas analogo veselo pirkstu un saku: "Tas saucas - atrodiet 5 atšķirības!" Sašpricēja narkozi pirkstā. Tas palika vēl lielāks. Savu mūžu nebūtu ticējusi, ka tas ir iespējāms. Šņik ņak un naga vairs nav. Māsiņ, pārsieniet! Dakteronkuls teica, ka nags pēc kāda mēneša ataugšot. Gandrīz atkal paģību. Vot, kur es tāds ģibstošs palicies? Nez. Ai, nu, kā lai tur būtu.. sēžu pie Dailes teātra kā tāds jōgs un domāju, ko lai tagad dara - tā kā ēst gribas, tā kā uz darbu jābrauc atpakaļ. Beigu beigās stūrēju savu pēcpusi uz darba pusi, kur visiem bija varen uzjautrinoši tas, ka viss aptītais pirksts asiņo. 'Eku, pat bildi jums par godu ieliku. :] Esmu takš es viena laba meitene, ne?