Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien redzēju kādus 8 savus ilgi neredzētos kursabiedrus. Izskatās mazliet vecāki un nopietnāki nekā pirms 4-5 mēnešiem. Dažiem tāpat kā man laikam nav laika aizet pie friziera, jo krietni pagarus mateļus ataudzējuši. Un viņiem joprojām no manis tā kā drusku bail. It sevišķi, ja es ar viņiem to vienarpus gadu tā neesmu runājusies un tagad tā sirsnīgi pamāju un pasveicinu.. :D Jāsaka, ka pēdējā laikā audzinu sevi no nekā nebaidīties. Tādejādi kļūstu diezgan neemocionāla. Vienīgi sajūsmas emocijas nespēju apspiest. Tad lēkāšanu uz vietas pavada sajūsmināti pīkstieni no manas puses. :] Bet dzīve tomēr ir sūdīga.
  • Nu, es sēdēju datoklasē un mēgināju saglābt, kas glābjams, jo tur tagad jauni kompīši sapirkti un sainstalēti jaunākie Visual Studio un MS Sql, uz kuriem mani ražotie brīnumi atsakās strādāt, kas jau pats par sevi ir maucīgi. Es jau ar tur tiku iekšā tikai kādos pusdesmitos. Nu, un kad pienāca laiks, tad es ik pa piecām minūtēm joņoju skatīties pie Programmēšanas katedras, vai viņa tur nav. Raustīju un klaudzināju katedras durvis. Ciet un klusums. Gaidīju kādas 50 min. un tad rakstīju meilu un braucu uz darbu. Tā lūk.
Powered by Sviesta Ciba