Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kad ir jāraksta kaut kas formāls kā, piemēram, CV, motivācijas vēstules utt, tad mana izdoma, rakstītspējas kaut kur mistiski pagaist. Ai, vispār kaut kāds galīgs apnikums un panīkums. Miegs ar' galīgi nenāk. Luņojos pa māju.

Mptivācijs vēstules ir domātas tam, lai apvārdotu darba devēju, lai pateiktu, ka tu esi labākais no visām citām izvēles iespējām.
Bet es diemžēl nemāku tik veikli melot.
  • Laipni lūgti nu-un-ka-man-nenāk-miegs bariņā! :D
    • Skumji tas ir. Rīt astoņos skola. Bet es jūtu, ka atkal neaizvilkšos uz turieni. Tas jau sāk kļūt par ļoti nelabu ieradumu.

      //Kā tev vispār pa Vēstures fakultāti iet?
      • Cik nu skumji. Man šāds režīms jau ir labu laiku.

        Labi iet. Tikai, protams, kad es esmu secinājis, ka man tur patīk un es gribu tur palikt, tad sākas visādi sadzīviski, es teikšu, sūdi - nav kur dzīvot, kojās iekšā netiku, tāpēc, ka mēneša beigās ar finansēm ir tā, kā ir, un tās netikšanas dēļ atkal nācās bastot vienu dienu. Nekas, nākamnedēļ būšu klāt kā likts :D Citādāk ir ok.
  • Nu CV vēl būtu tā mazākā no problēmām, jo tur praktiski ir tikai jāaizpilda brīvās vietas ar sausiem faktiem. Kas cits jau, protams, ir piņķerīgāk.
    • Man problēmas sākas tad, kad jāsāk atcerēties, kurā gadā sāku mācīties un tādi sīkumi. Tev arī miega rūķītis ar savu klātbūtni apdalījis?
      • Nujā, ar gadiem gan dažkārt sajūk, tad es ņemu palīgā veco labo rēķināšanas uz pirkstiem metodi.

        Un laikam dzīvoklim garām aizgājis, valītis arī vēl teļuku skatās.
Powered by Sviesta Ciba