nekad neviens nevarēs pārspēt mani spējā vainot citus savās problēmās un nespējās.

viņa un viņa ir vienīgie cilvēki, kurus saucu par draudzenēm, un, ja tā padomā, tad cik nesen tas tomēr bija, kad viņas satiku? vienmēr varu teikt, that she doesn't suck at being a friend, it's just that i suck at having friends. burvīgi, es atkal varu sevi attaisnot. bērnība praktiski bez cilvēcīgām attiecībām man ir iemācījusi tikai to, ka mana atklātība visiem var tikai kļūt par apgrūtinājumu, un pēdējos pāris gadus mēģinu sev iegalvot pretējo, bet tā rādās, ka bez panākumiem.

man ir ļoti bail kļūt par morālu apgrūtinājumu, bet šādi es to daru daudz asāk nekā tad, ja to darītu normāli.

es biju sev tā nosolījusies nevienu neapgrūtināt, bet nekad nevaru turēt pat sev dotos solījumus. un vienīgie brīži, kad vismaz priekš sevis pildu solījumu, ir tad, kad izliekos, ka manis nav, kaut arī tas droši vien būtībā ir pretējais.

urā, es atkal pažēloju sevi. nekāda progresa šādā ziņā nav kopš dzimšanas, absolūts egocentrisms. jē.

es uzrakstīšu, tu vēl redzēsi. es uzrakstīšu kaut ko nebūt.

linda labosies un garā augs.