Visādas dīvainības bija pie manām mājām redzētas, bet tādas vēl ne.




Nu labi, tās nav dīvainības, bet man vienkārši patika bildēt tai brīdī.



Vajadzētu biežāk staipīt līdzi fotoaparātu, visādi mazi prieciņi sarodas kaudzēm vien. Piemēram, mazais saulstariņprieciņš, kas bija vienīgais, ko nobildēju Cēsu pilī:



Viņas ūdenspīpes iemēģināšana:



Kūp! Kūp!



Un es sāku palaisties ar fotogrāfiju šķirošanu, kā redzams. Ja es lieku iekšā šeit visu, kas iekrīt acīs, tad tas ir dīvaini.