Kāpēc gan cilvēkiem ir jābūt tādiem idiotiem? Vai tiešām ar manu idiotismu jau nav izsmelts pasaules stulbuma kauss?

Es atklāju lieliskas zāles pret iesnām. Vajag tikai beigt raudāt un iesnas momentā pāriet.

Neeju un tik ātri arī neiešu gulēt, jo ārprātīgi, ārprātīgi, ārprātīgi negribu atkal paātrināt nākamās dienas pienākšanu. Es negribu vēl vienu tādu dienu. Man jau pietiek, es gribu savādākas dienas. Savādākas dienas kā līdz šim. Savādākas kā visu pēdējo gadu. Jebkādas, tikai ne tādas.

Saplūcu pāris neaizmirstulītes un ieliku ūdens krūzē uz sava rakstāmgalda. Pati sev uzdāvināju savus mīļākos ziedus, jo neviens, izņemot mani, nenodarbojas ar tādām bezjēdzīgām banalitātēm.

Dažreiz vēlos pamosties morgā, dažreiz vēlos pamosties formalīnā, dažreiz vēlos sadegt, dažreiz vēlos pievērst uzmanību, dažreiz vēlos noslēpties tālu jo tālu, dažreiz vēlos ziedus, dažreiz vēlos būt cits cilvēks citā vietā un citā laikā, dažreiz vēlos mugurkaulu un gribasspēku, bet citu vēlmju man parasti nav.

Dažreiz es vēlos arī spēcīgu zaļo tēju.

Dažreiz es vēlos arī lielo load game.