| |
[11. Aug 2008|20:02] |
|
Naktī mani sapļaukāja naktstauriņa spārni. tādēļ šodien nekur nav miera. |
|
|
| |
[11. Aug 2008|15:49] |
|
Esmu atpakaļ no divu nedēļu dzivošanās par Melnkalnes baltajām klintīm un Bosnijas - Hercegovinas šaurajiem vienvirziena tuneļiem un aizaugušajiem kalnu grants ceļiem. Neko skaistāku šajā dzīvē vēl nebiju redzējusi un neko tik emocionāli spēcīgu sen, ļooti sen nebiju sajutusi. |
|
|
| |
[23. Jul 2008|00:05] |
| [ | Mūzika |
| | Miss Kittin - Kittin is High | ] |
Patiesi vēlētos es tikai vienu - paskatīties uz sevi ar kāda cita acīm. Es jūtos nepatiesa un samelojusies pret savu iekšējā visuma galveno galaktiku, ka gribas apjaust kurā nerealitātē atrodos. Tāpat es skatos arī uz citiem. Vai citu acīs, caurskrejot manas smadzeņu garozas rievas, viss apkārtesošais izskatīties tieši kā tagad...
Manā dzīvē valda drukāta teksta atsvešinātība. Vārdi un teikumi lekā visapkārt, taču tā, kas tos rada, fizioloģiski-psiholoģiskais profils aizvien nav apjausts. Visi rokasspiedieni ir aizstāti ar ikdienišķu čau, apķēriens - viss ir kārtībā? un bučas - kā tu jūties?
Bet mana šūnas kliedz, jo viņām vajag miesas molekulas ko sasmaržot un sagaršot, un mehānisku membrānas iestiepumu no rokas, kas noglāsta skaustu, un nedaudz smeldzīgu sāpi no zobu asumiem manā kaklā. Savādāk viņas mirs un būs tikai kārtējās pinnes, kas jāizspiež. |
|
|
| |
[7. Jul 2008|22:22] |
Es jūtos samocījusies līdz saburzīta polietilēna maisiņa stadijai, kas paspējis papeldēties notekūdeņu savācējcaurulēs un tagat laiski sūpojas ieķēries zālēs Daugavas krastā Ķengaraga rajonā. Jaievelk dziļa elpa un jāiekliedz asfalta nedzīvās miesas caurumā, lai tur beidzot paliek visa mana nelabuma sāpe.
Jāizkliedzas vēl skaudrāk kā viņa Maja Ratkje - Insomnia . |
|
|
| |
[7. Jul 2008|21:27] |
| [ | Mūzika |
| | Maja Ratkje - Insomnia | ] |
Nu nevaru es aizmirst, kā viņš aiztika manus kauliņus. |
|
|
| |
[30. Jun 2008|00:15] |
Šodien es uzviku skaistos zaļraibos garos svārkus, pasēdēju istabā, piedzēros ar Japāņu plūmju vīnu un parunājos gudras sarunas ar spoguli.
Un klausījos visu dienu šo te . Un uzzīmēju dažas Musca domestica.
Nu kas var būt labāks par šādi pavadītu brīvdienu.
Tikai nezin kapēc raudiens nāk,,, |
|
|
| |
[29. Jun 2008|17:45] |
Viena no visdīvaināki-jaukākajām filmām, ko esmu jebkad redzējusi ( Tuvalu )
|
|
|
| |
[29. Jun 2008|17:10] |
|
Līdz cik gadu vecumam cilvēkam ir vispār pieklājīgi būt bērnišķīgam,nu kaut vismaz pāris savās izpausmēs? |
|
|
| |
[25. Jun 2008|23:15] |
| [ | Mūzika |
| | Maja Ratkje - Woods have ears | ] |
Cilvēka iekšas ir dīvaina lieta. Līdz tās nesaiet grīstē, nežņaudzas, nesmeldz un nebakstās, škiet ka to nemaz nav.
Un domas ir vēl dīvaināka lieta. Šķiet ka tās ir sabāztas katrā organisma šūniņā ar kaudzi, iespiestas starp proteīniem, lipīdiem un knosās visu laiku, lai tik tām tiktu veltīta uzmanības sekunde. Un šķiet ka varētu sajukt prātā, jo nav īsti laika lai aptvertu to visu iedomu-domu jūkli un izlaistu caur neironu sietiņu, lai atsijātu tās vērtīgākās.
Saņemties vajag un doties pēc lietus uz mežu. Un nogulties sūnās starp mētrājiem un ausi cieši jo cieši piespiest tuvāk zemei, lai iedomu tārpiņi izlien no šunām un ar dabu klusām runājoties dodas zemes mitrumā iekūņoties. Un tad tie spēcīgākie un noturīgākie, kas izturējuši šo metafizisko metamorfozi, rīta puskrēslā izlīdīs laukā un sajūsminoties par spāru caurspīdīgajiem spārniņiem, sapinķerēsies matos un savu prieka lidojuma domu ar savas dzīves pēdējo izelpu iedvesīs tieši ausī.
Tikai ir jamāk saklausīt, jo dzirdam mēs pat nepiepūloties. |
|
|
| |
[17. Jun 2008|23:44] |
| [ | Mūzika |
| | AGF - Leaving With Hope | ] |
es pārdevu sevi verdzībā - zīmulim un dzēšamgumijai |
|
|
| |
[16. Jun 2008|15:48] |
|
Viss tomēr var būt tik saldskaisti viegli, kā tajā filmā "Nāve Venēcijā". Savas dzīves apnicības sarūgtināts aizbraukt uz veldzējošu vietu pie jūras, piedzīvot kaislību pret mazu puiku/vai manā gadījumā burvīgu meiteni un tad mirt no sasprāgušas sirds, kas kā nenorūdīta stikla burka neizturēja tajā ielieto karsto apmātības žļurgu un sašķīda lauskās. |
|
|
| |
[14. Jun 2008|13:16] |
Atkal pa tiem putniem.
Un tagat paskatīsimies kā aug 2008.gada putna - melnā stārķa mazuļi Igaunijas mežā.
mms://tv.eenet.ee/kurepesa |
|
|
| |
[12. Jun 2008|10:45] |
|
Pirmo reizi saņēmu aizrādījumu no priekšnieces, ka regulāri ierodos darbā ar 5 līdz 25 minūšu nokavēšanos. Aizbildinājos ka tā tik mana čammīgā daba un grūtības piecelties no rīta, lai skaidri atzītos, ka no rītiem speciāli velkos kā gliemezis un izmantoju jebkuru izdevību pakavēties arpus darba telpām, jo aizvien vairāk un vairāk sajūtu sevī apnikumu pret darbu. |
|
|
| |
[11. Jun 2008|20:12] |
| [ | Mūzika |
| | Jackie-O Motherfucker - Sing your own song. | ] |
Dziedi pats savu dziesmu.
Tikai tu pats vari dziedāt savu dziesmu.
http://yy.lv/download.php?f=138509 |
|
|
| |
[11. Jun 2008|09:08] |
|
Jau kuro dienu cīnos ar apreibinošu naksnīgu pastaigu radītajām nepatīkamajām sekām. Mēģinu domāt par sevi kā par mazu, siltu, mierīgu visuma centru, lai iegūtu kaut nedaudz līdzsvara, sēžot uz nemiera vēja sašūpināta zara. Un tomēr kaut šopojos līdzi katrai vismazākajai vēja radītajai plūsmai, mani tomēr par visu vairāk pie zemes spiež dzīves bezjēdzība. Varbūt ka nav vērts tiekties uz līdzsvaru un harmoniju, lai tak paliekas kā viss ir, pat ja tā ir bezjēdzīga emociju resursu izšķērdēšana un ticības sajūtu kripatu izvilkšana no tā jau izsīkstošajām rezervēm. |
|
|
| |
[7. Jun 2008|13:33] |
Skaņas karstai sestdienai, sēžot pie atvērta loga istabā. Skaņas, ko papildina ārā skanošie sirēnu kaucieni, kaimiņu gurdenās sarunas un mazu bēnu bļaustīšanās koncerts ar putnu ķērcienu akordiem un aizskaru plivošanas strinkstēšanu.
Grails - Redlight |
|
|
| |
[3. Jun 2008|22:22] |
nē. nē. tie putni nieliek man ne mirkli mieru. izmest tīklus, lai tie saķeras un sapinas, un lai putnulogi aizved tos tālāk no manis. manā sejā jūtamas viņu spārnu vēzienu radīto gaisa plūsmu rētas. sūrst un kož, un nedzīst no nemitīgajām ķercienu un čivināšanas izraisītajām vibrācijām, kas ir pa brīdim iedursta kā ar asu spalvas galu, vai nagu vai knābi. nav tie nekādu mīksto dūnu dievi un piemīlīgas dūjiņas, tie ir pelēki melnas pļockas akmeņu un smilšu pilniem vēderiem, ar parazītiem spalvās un gļotu tārpiem vēderā. prom viņus visus.
es tā vēlētos, lai tas viens mani nekad, nekad nebūtu paņēmis līdz un samācījis lidināties, un tad palaidis vaļā pārsimts metrus virs zemes. nav nekā sāpīgāka kā krist lejā nereālā ātrumā, plašām acīm vērojot to vietu, kur nesen biji un juties tik laimīgs. |
|
|
| |
[3. Jun 2008|19:32] |
Ja kāds neredzēja Skaņu meža ietvaros Jack Smith 1963. gadā uzņemto un uzreiz aizliegto filmu Flaming Creatures, to var apskatīties un nolādēt te .
|
|
|