| uffff | 20. Aug 2003 @ 09:35 |
|---|
|
pirmā diena pēc atvaļinājuma, tā skaitās darba diena? |
labrīt. putnu vīterošana un klusums, kas ausīs griež, telts norasojusī mugura vēl dveš nakts pieskāriena bailes, tik basām pēdām Tavām pieskaras rīts pirmriezējs un tīrs.
ugunskura pelnu rakstā vēl lasīt var tumsas uzdzīves nogurušos vārdus, ko uzpūst iespējams vairs nav. tik smārds no pusizdertās vīna glāzes, sīknaudā steidz mainīt solījumus zvaigznēs sētos.
jau uguns alkatīgi tver zarus sausos un rūpīgi plēstos, lai rīta tēja/kafija modināt no sapņiem spētu. |
| komplimenti | 25. Jul 2003 @ 11:24 |
|---|
Tavu acu ezeru dzelmēs zied ūdensrožu dzirkstis sārtās. un zūd pasaules miers, kad Tavā delnā gulst gaisa skūpsts pret sirdi dziedošo sniegts.
vai šajā komplimentu tvert?
jums skaists auto, mēs vienmēr priecājamies par to.. kaimiņienes smaids lūpās neviltots, mulstu, nezino ko atbildēt, es arī to baudu
kā lietus lāses sakarsušā zemē, pa vienai vien rūpīgi uzlasītas tiek, lai uzziedētu ziediem krāšniem. varbūt tā arī ar komplimentiem, mulstam, bet tveram alkaini, lai pamazām uzziedētu. |
basām kājām caur peļķu lāmām, varavīksni azotē pie Tevis silts siena laika lietus nāk.
jau gaišs. nebeidzamais lietus stāsts modina pārškirot lapas noteku caurulēs gar jumta malām, re zibens pamalē caur ozola vainagu izgaismo logu, rīts. vēl pirmie soļi šajā dienā pār mauriņu uz izsīkstošo strautu, kas šorīt aizgūtnēm tver katru lietus lāsi. nedaudz maizmidzis smaids. lietus kutina pēdas kā tikko dīdzis āboliņa lapu glāsts. tik mirklis, bet visas dienas sīknaudas vērts.
30 min un jau atkal pilsētas bruģa sakarsušies vaigs. diena. gaidu atkal rītu jaunu. |
|
kad klusums iestājas aiz stikla saplaisājušā vaiga un saulē izkusis asfalta smārds atpakaļ velk soļu Tavu čukstus, sava smaida veldzējošo šalti izleju pār Tavām krūtīm. jūti kā dzīvības vēsā elpa atgriežas ar uzplaukuša rozes pumpura smaržā. |
| » (No Subject) |
|---|
pret logu sitas ēnas ar naktstauriņa pārliecību tiešo, ik reizi notrīs sirds, kā gaidot atveramies durvis, lai sadzirdētu čību vieglus švīkstus. bet palikušas tikai ēnas no tā, kas otas galā triepts un ozols sauli tverošiem zariem, kā lūdzot naktī, debesis jauc. kā zināt kura ēna Tava, lai atvētu Tev logā spraugu un siltumā, kas šajā pusē stikla bezkaislībai aukstai, dāvātu vēl atmiņu malku no dziļā klusuma trauka.
16. Jul 2003 @ 17:50
|
| » jau atkal no rokām izkritis laiks |
|---|
vairs uzspēt iespējams nav vēju tvert, tik lietus lāses sāpīgi dzeļ, kā atgādinājums asarām Tavām ko aizgūtnēm ar delnu nost traus. un bezspēkā saļimis lūgums sauss kardinal trauslumā plaukt. kā tuksneša zeme veras, kad mākoņi pār viņu smagi slīd, tā meklēju pulksteņa atsperes slēdzi, lai laiku atkal pacelt spētu un lietus lāses Tavas tālā pagātnes oāzē sētu.
3. Jul 2003 @ 17:24
|
| » (No Subject) |
|---|
 </p>
kad ugunskura dzirksteles pret debesīm nes nakts baltās reibinošo smaržu, Tev paparžu zaļajā takā ziedus mēness apmaldījies sēj.
23. Jun 2003 @ 22:22
|
| » saulriets |
|---|
starp vēja brāzmām un kaiju tukšjaiem kliedzieniem krasts horizontā slīd, kā neticība, kas izlikusi no vīna glāzes saplēstām lauskām. tu izplēt rokas, kā vēlmē pasauli tvert, tik pretim saules rietošās stari caur mākoņu skrandu drānām čukst lūgumu klusu līdzi nākt.
uz snaudā slīgstošā klāja basām kājām vientuļi skūpsti klīst.
19. Jun 2003 @ 23:15
|
| » joprojām atvaļinājums |
|---|
mugursoma piepildīta, riepas piepumpētas. sāc lasīt karti, pirms izbraucis no pagalma esi, lai visnotaļ dziļi iepazītu to, ko ceļš Tev sniegs.
16. Jun 2003 @ 09:31
|
| » +28 |
|---|
atavaļinājums
5. Jun 2003 @ 12:18
|
| » (No Subject) |
|---|
drīkst, es izkaisīšu vējā vārdu Tavu? starp tūkstoš pilieniem viļņu šļakstos, kas vētras rauti krastā skrien.
vai drīkst, es aizmirsīšu rītdienas vārdu, lai atpazītu Tevi starp tūkstoš nepiedzīvotoām naktīm.
30. Maijs 2003 @ 17:38
|
| » (No Subject) |
|---|
ik stundu ko dzīvojam šai pasaulē, lai izgaršot Tu spētu kā avota ūdens veldzi tuksneša oāzes vakars vēls,
un cerības ko izteikt dažkārt baidies, lai uzplaukst saules lēkta ziedu smaržā,
smaidi, kas šodien Tevi skauj, lai sildīt spēj, kad klusums neaicināts nāk,
skrien līdzi vētrai, kura prātu jauc un nesauc glābiņa nesasniegtā krasta aukās, tāpat neviens to nespēs lauzt, tā Tava pārliecība rūdītā
ņem saules lāses šīs un dzīvību lej sirdspukstos gaistošos. ik rītu
22. Maijs 2003 @ 07:00
|
| » (No Subject) |
|---|
Tu aizgāji neatvadījies, kā vējš, kas koku galotnes tik viegli skāris, pat nemanot tā lapu ietrīsēšanos satraukuma mirkļa uzjundītā. kaut pierads, ik riezi tas kā jauns, vējš vienāds taču nemēdz būt nekad es nezinu kā Tevi šodien saukt, par lietus lāsi, liepziedu vai saulrieta staru liego. Tu aizgāji, lai klusums paliktu karstā gaisā iemaisīts ...es saukšu Tevi par nakti
20. Maijs 2003 @ 14:55
|
| » (No Subject) |
|---|
 nesodi par to kā nav, nemeklē vairāk kā saņemt Tu spēj, satver laiku pirkstos divos un pie lūpām savām liec, lai dzīvību tajā atrast spētu.
naivisms krāsās, laikam jau labāk atgriezties pie melnā un baltā. ķirši zied.
15. Maijs 2003 @ 17:24
|
| » vēja long drink |
|---|
iemaisīts no mākoņu pudeles tumšās ar saules kokteiļsalmiem retiem, es baudu to ar aizvērtiem sapņiem un lāsēm siltām, kas logā sit. noriebstu no nieka šī pēc malkiem dažiem, kas lūpas skar un nevēlos vairs ticēt tam, ko vakar vēl par patiesību sauci Tu.
nogriez man pērkona dārdu šķēlīti plānu, lai varu savā lietus baudā viņu spraust.
ūdenskrāsu zaudētās ilūzijas uz lapas baltās žūst, varbūt rīt? nē, nezinu vai uzdrīkstēšos atvērt vēlreiz to, ko vakardienas patiesībā pirtsti saplēst alkst. bet šodien bez pretenzijām dodos meklēt laiku
14. Maijs 2003 @ 13:06
|
| » (No Subject) |
|---|
 neatbildētas vēstules un nelasīti stāsti. plānotāja sašvīkātās lapas, kā lūgums laika upē aizprostu celt. vai līdzēts būs, vai maz tas iespējams, pat neuzspētais tukšuma nemīl, vienmēr būs kāds, ko nesastapsi šodien, kaut plānojis to būsi sen.
Tu mana ēna un tušas lāse melna papīra kreisajā malā.
8. Maijs 2003 @ 10:51
|
| » (No Subject) |
|---|
es melotu, ja teiktu ka man netīk iet uz darbu, bet tādos rītos kā šis, man gribas kliegt - nafig tādas brīvdienas...
...ja darba diena sākas ar jautru saules staru logā.
5. Maijs 2003 @ 09:00
|
| » vou |
|---|
šodien piektdiena un vēl īsā diena. pilnīgs bērnišķīga prieka atklājums, kad neprātīgā darba dienu skrējienā pēkšņi ielaužas brīvdienu plaukstošā smarža.
uz laukiem (vai jūrmalu var sauk par laukiem?), prom uz laukiem klausīties kā mostas rīts un gandrs ligzdas meklējumos pagalmā atpūsties nāk. pie kamīna dārzā sēžamies, lai pusnakts zvaigznēm sarunās tuvāk sev pienākt ļautu. brīvdienas. prom no šīs pilsētas aukstā bruģa.
30. Apr 2003 @ 09:01
|
| » (No Subject) |
|---|
laiks iestrēdzis starp solījumiem tukšiem un cerību, kas kastaņu pulsējošos pumpuros plaukst. klusums, kas putnu balsīs dziest, bez lūguma tos saudzēt stāstam vēl nesacerētam. tur vectēva laivas rēgs sen aizgājušu cilvēku dvēseles pa ēnainiem kanāla lokiem nes. čuksti, pieskārieni liegi, sapņi, ceļš kā putekļos vasara pēdējā gaist. tik tāls un netverams šis laika glāsts un dzeltējušu foto stūrī izgaist ticība ka mainīties te kas spēj, tik rītdiena paliek, kas nekad nepienāks.
vecais sanatorijas parks
26. Apr 2003 @ 09:44
|
|
|