| Komentāri |
|
laiks iestrēdzis starp solījumiem tukšiem un cerību, kas kastaņu pulsējošos pumpuros plaukst. klusums, kas putnu balsīs dziest, bez lūguma tos saudzēt stāstam vēl nesacerētam. tur vectēva laivas rēgs sen aizgājušu cilvēku dvēseles pa ēnainiem kanāla lokiem nes. čuksti, pieskārieni liegi, sapņi, ceļš kā putekļos vasara pēdējā gaist. tik tāls un netverams šis laika glāsts un dzeltējušu foto stūrī izgaist ticība ka mainīties te kas spēj, tik rītdiena paliek, kas nekad nepienāks.
vecais sanatorijas parks
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}