|
kāds enģelis ar saules pilniem spārniem uz debess malas apsēdies un sapņu dūnas kaisa Tavā nestaigātā takā ..katrs solis, lai pavasara pilns |
|
šorīt radio balsi satraukums jaušams, ir uzsnidzis sniegs pār laukiem un ceļu melnajām šautrām. kā Alt+F4 pavasara jausmām? un tomēr nē, kaut nedaudz sastindzis un lēns spirgts dvesmas pieskāriens gar matu cirtām viegli slīd |
|
kā neparasta gaidās sastingušās lietus lāmās spoguļojas kalsnie koku zari, to plašos plecos pirmie saules zaķi savas ķepas ziemas ēnās notirpušās izstaipa un masēt sāk ... jūti smaržu, kas šo rītu savādāku vērš |
starp gaismu un tumsu trīs nepateikti vārdi, kā akmens krāvums vecos zviedru kapos.
starp debesīm un zemi lietus zīmē varavīksnes stāstu, ik reizi, kad skatiens teic vairāk nekā lūpas to spēj.
vēl mirklis viens, pirms piedzimsi no jauna... |
vai enģelis tas vai tikai spārni, kas kļūdas pēc ir doti tam, kas cienīgs nest nav debesu vējus cauri laikam pār dzirkstošo pavasara tērcīšu ārēm.
vou, kā man patīk šis laiks, kad saule pieliek soli no dienas uz dienu, kad maākoņi nes līdzi spirgtumu, ko iesēt laukos un koku pumpuros, lapās. super :)
|
| » (No Subject) |
|---|
izvēlos vairāk kā akmens spēj nest,
izvēlos lietu un sauli stundā vienā,
izvēlos horizona solījumu ciemos nākt,
izvēlos to, kas ar Tavējo taktī vienā pukst.
18. Mar 2004 @ 14:45
|
| » sniega atliekas vakardienas rasā |
|---|
amulsuši strazdi kā notis tukšā lapā pa balto sniegu šurpu turpu steidz, slapjš sniegs logā sitas un neizbraucams kļūst vecais ceļš. nosalis, bet lepns pretim aizpukšķina moto fans. es atveru logu uz rītdienu, kur putnu balsīs ierakstīts pirmais snieglulkstenīšu zieds.
labrīt, pavasara saules skopais stars.
14. Mar 2004 @ 09:01
|
| » 29 palmas, Leonardo Ricagni, 2003 |
|---|
labs. arī pie visa tā ka manam tv nav antenas.
7. Mar 2004 @ 23:50
|
| » (No Subject) |
|---|
trīs kareivji ar durkļiem asiem debesis kā baltu lapu dur, tie sardzē pie nakts vārtiem gurst bez cerības nosargāt to, kas vienmēr brīvs. es esmu Tavs vergs, mans nokavētais laiks.
3. Mar 2004 @ 17:44
|
| » (No Subject) |
|---|
doties vējā aizsietām acīm, tik uzticoties vārdam ko Tu teic.
caur tukšumu un sasalušu svelmi, caur laiku, kas pazaudētas atslēgas galā mīt. sniedz vārdu man pirms kurls es kļuvis esmu.
3. Mar 2004 @ 17:33
|
| » (No Subject) |
|---|
pilsēta nakts karogu nes, melnu kā solījumu izkaisītu zvaigžu takās.
23. Feb 2004 @ 21:42
|
| » (No Subject) |
|---|
roķeles nosalušas, sniegs logu baltu krāso, bet signalizācija, kā neatslēdzas tā neatslēdzas... joh
18. Feb 2004 @ 10:02
|
| » (No Subject) |
|---|
joh, kādi nu te kalni, kāda nu ziema.... bet mugura sāp. jēkaba gravas jaunā kalna beigu gals izrādījās kritisks manam mugurkaulam, pārāk straujš tas atsitiens, izbraucot no stāvuma :(
bet nu pacēlāji labie, ar baldones nīkuņiem pat nevar salīdzināt.
ak, jā - instruktori, mm.. forši, sakarīgi džeki un galvenais iemāca arī :)
15. Feb 2004 @ 15:20
|
| » (No Subject) |
|---|
vai zini Tu, kā smaržo sniegs,
kas tikko snidzis plaukstās Tavās siltās.
vai Tu zini kā smaržo glāsts,
kas dzimis lūpās Tavās
esi acis manas,
kad nespēju vairs sapņot es.
esi sirds manas puksts,
kad nomiris es būšu.
vai zini Tu, kur paliek lietus,
kad zibeņi debesi tukšu šķeļ.
vai mācēsi būt Tu balss,
kad sadegušā mezjā aizlūzusi atbalss zūd.
apstājies uz mirkli tūkstoš takās,
sniedz roku, veldzē vakardienas ziemu.
Tev pirkstu galos zvaigznes zied.
14. Feb 2004 @ 06:49
|
| » yahoo messenger |
|---|
a ko ... es neko ... lūdzu man īso apmācības kursu ineta lietošanā. kā reaģēt uz ķīnieti, kas uzdod jautājumus kas skar personisko informāciju. es jau saprotu, ka viņu tur miljardiem un savstarpējā komunikācija notiek straujāk, bet man kā aukstam baltietim tas novelk it kā robežu.. ee, kur lien, kas tev par daļu
9. Feb 2004 @ 14:08
|
| » uffff |
|---|
aizelsies un reizē neko neuzspējis.
kurš ir tas brīdis, kad notikiek tas lūzuma punkts un aizrautība pārvēršas par rutīnu, kura nespēj radīt baudu tajā ko dari. gribu jaunu projektu, gribu aizraušanos, kas aizslaucītu negatīvās domas un termiņus, kurus nosaka citi.
zīmējumi uz rumpīša, nē nē ne tetovējumi, bet tādi ko var nomazgāt vai kas paši nodilst nedēļas laikā, un jau atkal var zīmēt citu. ķeburi, kas savelkas vienā zīmējumā. nekad nebiju mēģinājis, bet patiesībā jau tas ir tāpat, kā ķēpāt dienasgrāmatas malas garlaicīgā sapulcē, tikai šis paliek kāda smaidā, ne tikai pāršķirtā lappusē. pamēģini ;)
4. Feb 2004 @ 11:41
|
| » vecuma marasms, jeb pavlova reflekss |
|---|
cik noprotu pin koda ievadīšanu galvas smadzenes ir atdevušas muguras smadzeņu kompetencē.
kādas dienas atpakaļ tālruņa aizmirstā parole ir uzlabota/vienādota, bet nu pirksti ir atcerējušies veco un spītīgi no rītiem uzklabina to.
30. Jan 2004 @ 11:25
|
| » ogumaize oligarhu vārda dienas galdam |
|---|
no ledus gabala, kas zem kājām zūd uz otru garausis einārs lec, bet krastā tautisku prievīti pie nošķelta bērza stumbra piesiets aigars grašus četriem aliņiem no draugu kopas spiež. tur nedaudz atstatu uz kreiso pusi, kautrīgs kā jaunkundze precinieku gaidās ar nosarkušu vaigu jānis cerību pilnām acīm lūkojas uz saules spožo vaigu, ko aizsegt kārlis ar durvīm degošām steidz.
bij smilšu kastē plūkšanās par smilšu kūku atkal, tik smuka, kārdinoš cepta tā, ko izdzīs pirmo vai pirmais būs? vai labāk draugu 50 un 1 vai miljons lašu? aiziet izrādē jau otrais zvans šķindēt sāk! biļetes pirmajā rindā jau izpirktas, vēl parters, balkons otrais brīvs stājies rindā aiz zilo asins kāro pūļiem.
28. Jan 2004 @ 23:00
|
| » (No Subject) |
|---|
zaļās olīves piparu sirdī klausās un tullamora balsī vēbera spoks pār plecu smej,
nāc aizmirsti vārdu manu, es Tavējo gadsimtu pergamentā iededzinājis esmu
28. Jan 2004 @ 10:07
|
| » iztecējuši smilšu graudi |
|---|
neizmantots laiks, kas šodien, rīt man trūks, kā zināt soļus divpadsmit, kas priekšā gaida, kā ieplānot neparedzamo.
es vēlos laiku sev, kaut pāris stundas parīt vai aizparīt, bet nē, jau šodien zinu, tās atdotas kādam citam jau tagad ir.
( kur manas žalūzijas )
27. Jan 2004 @ 09:10
|
|
|