Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
izvēlos vairāk kā akmens spēj nest, izvēlos lietu un sauli stundā vienā, izvēlos horizona solījumu ciemos nākt, izvēlos to, kas ar Tavējo taktī vienā pukst.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}