Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
starp gaismu un tumsu trīs nepateikti vārdi, kā akmens krāvums vecos zviedru kapos. starp debesīm un zemi lietus zīmē varavīksnes stāstu, ik reizi, kad skatiens teic vairāk nekā lūpas to spēj. vēl mirklis viens, pirms piedzimsi no jauna...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}