|
Tās ir zāles, kas no laika gala ir izgatavotas Tallinas jeb Rēveles Rātslaukuma aptiekā (atklāta 1422. g.).
Uzlabo smadzeņu darbību un mazina mīlas sāpes. Bērniem pēc šo zāļu lietošanas pāriet arī citas kaites, piemēram, pārstāj sāpēt sasisti ceļi.
Zāles joprojām var iegādāties augšminētajā aptiekā 20 g iepakojumā par 1,1 eiro naudiņām.
72% no zāļu sastāva ir maltas mandeles.
Igauņi un citas pasaules tautas šīs zāles lieto kā kārumu arī lielākos apmēros.
Mūsu ziemeļu kaimiņi to uzskata par absolūti savu izgudrojumu (tāpat kā Skype...).
Būtu jauki, ja kādā Rīgas aptiekā, līdzīgi kā marcipānu Tallinā, varētu iegādāties Rīgas balzāmu.
Farmācijas muzejs gan daļēji pilda šo funkciju, bet cik tad daudz tūristu to vispār apmeklē!? |
|
Kad jau trešo reizi dzīvē piespiedu kārtā nācās apmeklēt Trāķu jeb Trakai pili, man atvēlētajā pusstundas brīvsolī nolēmu doties pretī zināmi nezināmajam un apskatīt tuvējās baznīcas. Tā vietā uzgāju otru Trakai pili, precīzāk - drupas, kuras atrodas nevis uz salas, bet uz pussalas - tur, pa labi, kur izbeidzas visi kafejnīcu namiņi. Vietējie zina, ka tūristi gan jau aizķersies kādā krodziņā pa ceļam un līdz otrai pilij nemaz nenonāks. Viņi pilsdrupās ir izkāruši žāvēties veļu, podnieki zem atklātām debesīm ripina māla traukus un ar neizpratni veras manī - ziņkārīgajā. Es, savukārt, ar acīm meklēju, kā izkļūt no pilsdrupām caur kādas mājas pagalmu un vienlaicīgi arī no samērā neērtās situācijas, jo jūtos iejaukusies viņu ikdienā. Līdz baznīcām tā arī netiku, bet vairākas dienas vēlāk no tūristu grupas dzirdēju negatīvas atsauksmes par Trakai un Turaidas pili, jo abas esot pārāk atjaunotas un pazudusi senuma elpa. Nu ko - drupinām visu atkal nost, lai izpatiktu daļai tūristu? |
|
Ar bulgāriem ir viegli sarunāties. Ne tikai tādēļ, ka viņi prot krievu valodu. (Es te nedomāju 19 - gadīgus jaunuļus, kuri krievu valodu skolā nav mācījušies.) Viņi zina, kas ir Štirlics un krievu Šerlohs Holmss. Nesveši ir arī oktobrēnu, pionieru un komjauniešu jēdzieni. (Uz nozīmītēm gan Ļeņina putti sejiņas un Pērkona profila vietā bija cita, vietējā komunistiskā varoņa, attēlojums.) Viņi to visu saprot, un nav papildus nekas jāskaidro, kā, piemēram, skandināviem.
Man, kā valodniecei, bija interesanti saklausīt viņu valodā latviešu vārdus ar pilnīgi citu nozīmi. Tā, piemēram,'puika' bulgāru valodā nozīmē 'tītars', 'mangaļi' - 'čigāni'. Interesanti, ka 'mangaļi', 'zemgaļi' un 'latgaļi' skan līdzīgi, un visi vārdi apzīmē piederību tautībai/novadam. Tīri zinātniska nolūka dēļ varu pieminēt, ka vārds 'mauku' ir izruna bulgāriskajam 'malko', kas nozīmē 'maz'. Viens no apaļīgākajiem bulgāriem liedzās, ka būtu teicis 'es tievēju', un tādēļ šī vārdu savienojuma nozīmi bulgāru valodā man diemžēl neizdevās noskaidrot.
Vēl precīza zinātniska eksperimenta ar nosaukumu "Uz aci" rezultātā tika konstatēts, ka smiltis Pērnavas pludmalē ir tādas pašas kā Bulgārijā pie Melnās jūras. Līdz ar to varam pieņemt, ka Jūrmalas un citu teritoriju pludmales, kuras klāj smalka smilts, arī atbilst šim salīdzinājumam. |
| Rundāle - priecājos un lepojos | 11:52 |
|---|
|
Katru reizi, kad ierodos Rundāles pilī, mani pārņem prieks un lepnums, ka atkal ir redzamas kādas pozitīvas izmaiņas un jaunas ekspozīcijas. Maijā ieraudzīju atklāto spēļu telpu ar senlaicīgu biljarda galdu un kijām, šaha galdiņiem, kauliņiem, kārtīm un aprakstu par citām spēlēm aristokrātiskā laika īsināšanai. Kamēr dzimtļaudis veica garlaicīgu un fiziski smagu darbu, lai nodrošinātu sevi un visus augstdzimušos spēlmaņus, radošie prāti lauzīja galvas un spēlējās ar krāsiņām, lai ieviestu jauna izskata un būtības spēles. Manuprāt, šī ir otra interesantākā telpa visā pilī.
Pirmā interesantākā ir šaura telpa pagrabstāvā, kur fotogrāfijās ir redzama Rundāles pils pirms restaurācijas - gan baltajā zālē piestiprinātie basketbola grozi, gan graudu kaudzes uz pils parketa, gan klases un darbmācības telpas - un, protams, nožēlojamā pils fasāde un "parks". (Ja nonāk šajā telpā, var atrast arī jaunas labierīcības, kurās gan nav velves, kā vecajās, bet nav arī padomju laika sajūtas.)
Prieks, ka arī rožu darzs tiek turēts līmenī, un katru gadu pie dārznieka mājiņas zied īpašā Rundāles zilā roze, ko dārznieks radījis aiz mīlas pret kādu pils saimnieci.
P.S. Nākamvasar gaidu uzlabojumus attiecībā uz kafejnīcām un restorāniem, lai uz gaumīgām terasēm varētu baudīt labu laiku, garšīgus ēdienus un dzērienus. |
| Un vēl es biju klosterī | 12:14 |
|---|
|
Jā, 17. gs. sieviešu katoļu klosterī Pažaislis, kas atrodas Kauņā. Lai pa ceļam uz klosteri jūs nemulsina peldvieta, uzkodu kioski un kāzinieku mašīnas, kuras dodas klostera virzienā. Itāļu baroka kompleksā ietilpst arī Svētās jaunavas Marijas parādīšanās Elizabetei baznīca, kur notiek arī laulību ceremonijas. Bez kupolotās un krāšņi gleznotās baznīcas, ēdamistabas, zvanu torņa, dārza un neliela muzeja kompleksā atrodas arī citas saimniecībā nepieciešamas celtnes, bet apkārt - ābeļu dārzs. Lietuviešu mūķenes klusiņām pārvietojas un runā ar jums lietuviski, tāpat kā apsargs, kurš nelaidīs iekšā klosterī bez biļetes par 10 litiem. Ārzemnieki te ierodas reti - parasti tikai kādi ticīgie ceļotāji.
Cara laikā te esot bijusi pareizticīgo baznīca, kurā esot kristīts cariskās Krievijas himnas autors Aleksejs Lvovs. Padomju laikā tas ir kalpojis gan kā arhīvs, gan makslas galerija, gan kā slimnīca garīgi slimajiem. Tādēļ arī, piemēram, skaistie sienu gleznojumi ir bēdīgākā stāvoklī, nekā varētu vēlēties. Tomēr, ieejot baznīcā, noteikti paverieties aušup, apgleznotajā kupolā, - varbūt tas atsauks atmiņā Florences katedrāli. Arhitekti ir trīs itāļi, tādēļ tas nebūtu brīnums. Kopš tiem laikiem gan itāļu arhitekti ir krietni mainījušies... |
|
|