Kad jau trešo reizi dzīvē piespiedu kārtā nācās apmeklēt Trāķu jeb Trakai pili, man atvēlētajā pusstundas brīvsolī nolēmu doties pretī zināmi nezināmajam un apskatīt tuvējās baznīcas. Tā vietā uzgāju otru Trakai pili, precīzāk - drupas, kuras atrodas nevis uz salas, bet uz pussalas - tur, pa labi, kur izbeidzas visi kafejnīcu namiņi. Vietējie zina, ka tūristi gan jau aizķersies kādā krodziņā pa ceļam un līdz otrai pilij nemaz nenonāks. Viņi pilsdrupās ir izkāruši žāvēties veļu, podnieki zem atklātām debesīm ripina māla traukus un ar neizpratni veras manī - ziņkārīgajā. Es, savukārt, ar acīm meklēju, kā izkļūt no pilsdrupām caur kādas mājas pagalmu un vienlaicīgi arī no samērā neērtās situācijas, jo jūtos iejaukusies viņu ikdienā. Līdz baznīcām tā arī netiku, bet vairākas dienas vēlāk no tūristu grupas dzirdēju negatīvas atsauksmes par Trakai un Turaidas pili, jo abas esot pārāk atjaunotas un pazudusi senuma elpa. Nu ko - drupinām visu atkal nost, lai izpatiktu daļai tūristu? |