kreaķivšik -

es izgaršoju un baudu tavas asinis,
un atrodu viņās arī daļu no sevis.
cik gan stipri tu biji tās sūkusi,
kad mīlas reibonī mēs ar tām dalījāmies.
un mums nav žēl nekā vienam priekš otra,
vienīgi pasaule mūs attur
attur no mūsu absolūtās harmonijas.

ziedi, asinis un kaislīga mīla starp sarkanām, nobriedušām zemenēm...

tu esu mans zieds
mana puķe
mana kaisle un cerība

nevis cerība uz glābiņu
bet gan cerība uz mūžigo...

un mūžīga ir tikai mīlestība.