Šajā uzrunā Pītersona kungs ļoti pārliecinošā manierē liek klausītāju priekšā bļodu, kurā ir samaisītas sokolādes dražejas ar trušu spirām.
Sākot no faktu kļūdām, beidzot ar Ukrainas kā patstāvīga subjekta ignorēšanu, ļoti švaki. Tieši domāju ko tā - no vienas puses viņš ir lasījis daudz krievu literatūras, gana daudz bijis kontaktā ar glancēto Krieviju, bijušais znots krievs, ekspermentāla atkarību ārstēšana super puper krievu klīnikā, tāpēc par Krieviju viņš nenoliedzami šo to jūtas zinām, bet CAEiropu viņš redz ar krievu intelektuāļu, pagrīdes imperiālistu acīm. Diemžēl.