fledermause · jeb · D-a

tikai melnā tumsā paliek vienalga uz kuru pusi iet. Besis pilnīgs /pieņemu to kā nepieciešamo ļaunumu/ jo tak nevar būt viscaur gadu vasara. Tātad jābūt arī dumjai sezonai- garastāvoklī, kad ar draugu runāt negribās, radus, draugus ne tik dzirdēt, ne svētkos sveikt. Negribās bez jelkāda iemesla un viss. Vienkārši mazliet nogaidīt, ziemu pārlaist bez dusmām, bez liekiem tekstiem, bez paskaidrojumiem un liekulības maskas, ka tā vajag un uzvesties prasties un ar cilvēkiem tikties. Negribu un nepiespiedīsiet.Šeit ir mana ziema, šeit un tagad.Kaut vai ar dienvidu dvesmu, kas ir pilnīgi nepareizi, bet kāda kuram daļa?!?... tik reizēm karsti,tad cits aukstums un izsalkums nav jūtams. Tāpat vējam reizēm salst, tāpat nevar tikt pabarots kuram dvēsle pēc vēja un kaviāra brēc. Nevar, jo samaksāt par to nav ar ko, bet mieloties ar to kas ir mēs negribam. Tad arī tumsas dejas ir labas diezgan.Labas, tik žēl ka ala ciet un aizmūrēta kā situācija, lai nemuktu, bet turpinātu dzīvot un laiku sevī nest.
p.s paskaidrojums tiešo tekstu uztvērējiem/ kaviārs no laika gala man ir vienaldzīgs, jebkurs teksts un risinājums ir spēle ar analoģijām/ lai komentētu sajūtas un emociju hronikas.

pati no sevis un dilēmu kļuva mazāk :D
Viss kas notiek, notiek uz labu.Varbūt tieši šis scenārijs bij vislabākais!

brīnumi notiek, kad negaida vairs...šobrīd nav domu un saprašanās , kas tālāk būs. Tik nāk prātā viņas mierinošais teiciens"kas notiek vienreiz, nav izsleģts, ka notiks otreiz..un tad jau arī trešo..seriāla sākums?:D Negaidu, neprasu, tik sēdu un reiz noteikti, reiz gribēšu saprast..kas tas ir?
Es tak patiesi noteicu sev, ka es to nenožēloju un labi, ka bij. UN te še Tev:D atkal i...
Bez prāta un saprašanas, vienos smieklos pati par sevi.

* ir divas atkarības...neiedziļināsimies, jo ja sāk smalki analizēt to ir miljons.Galvenais, lai mūsu gudrajiem par to jau nebūtu grāmatiņā pantiņš ielikc:p . Manējās tur naf. Skatījos;p
Tātad pagalam štruntīga padarīšana, kā sevis žņaugšana un plaušu un apkārtnes piesārņošana, tb smēķēšana:(. Atzīstos, jo šobrīd gribas mežonīgi pīpēt, bet valdos- uz bodi neiešu, par vēlu ar. Audzinu sevī ārprātu;p.
Otrs, izskatās, ka pasaka par Ansi un Vērdiņu, nu iegājusi stadijā, ka jūtos ievilkusies...jāizgaršo, tagad tik sāksies fīlings...ilgoties, lidot un krist. Bez asām izjūtām nekādi, bet ja nebūs?... paši piemudrīsism, saasināsim...un sašķaidīsm. Kā vienmēr tā teic klasikas paraugi:D. Vai tomēr...lēni un prātīgi, izbaudīsim atvēlēto?;)

patiesībā ir vieglāk ļauties neprātam nekā risināt aktuālos eksistencei svarīgos jautājumus. Vai ir vērts kāpt trešo reizi ēverestā", nezinot par mērķa ceļa lamatām, par blakus apstākļiem un laika apstākļiem, kas ceļā skars? Par nervu bagāžu, kas jāziedo uz ši fona... Paredzot eksekūzicjas, kurām jājiet cauri..nevar saprast, sākt vai to epopeju? Jautājuma pamatā...patiesi dzīvība, gadi vai sačakarēts laiks. Kāds skaitlis nav labs, doks brīdina, ka tas var sprāgt. Man bail no pārvērtībām, ko sevī manu, man gribas trakoti steigt dzīvot, jo...bail, bail kā pēdejam trusim no salas, kas grimst..par to kas būs rīt:(
TRīs varianti..kā kuģa maršuti, par kuriem TU nezini neko...peldēt vai palikt, peldēt, rast atbildes uz starpjautājumiem, zināt variantu un gaidīt varbūt reiz..ko piedāvās. Laiks nav mans sabiedrotais. Jautājumi, jautājumi, kā smagas granātas, kuras nezini, kad sprāgs:( maitas, kas smird ar savu smaku norādot, ka ir risināmi. Tie pieprasa atbildes, par kuru pareizību man nav pārliecības.Argumenti ir lērums visiem variantiem.

kā mazais Vērdiņš baidoties apsūbēt tā es arvien biežāk knosos....ilgas, skumjas un laiks pieder vērtībām. Reizēm tie apstākļi ir tik drastiski un neparedzami, ka neprāts kliedz nav vērts, nav vērts, bet mazais Vērdiņš joprojām alkst klusi, klusi pa dzīvi ripojot. Un tad ir lielie gaidīšanas svētki, gatavošanās, kad sirds gavilē. Tad ir krāsainā Satikšanās:) ...un viss notiek ... ir prieks, ir bauda un gaviles. Atklāsmes, ka viens otram esam svarīgi kā Ansis Vērdiņam, tā Vērdiņš Ansim:) Tāds nu tas mūsu stāsts, pagalam nesaderīgs un tomēr ļoti karsts. Kā Ansis kalpo Vērdiņam, vai otrādi Vērdiņš Ansim :D Tā dīvaini ir, ne viss ir tā kā izskatās. Kas kuram kalpo? Labsajūtu nes? Abiem labi. Šeit un tagad :)... un nevienam nav daļas, kas būs rīt:) Vai tam šobrīd ir kāda nozīme? Galvenais, lai tā elle mazāk karstu sauktu Vērdiņu mājup, bet Ansim neļautu zaudēt prātu laikam ritot. Ak varbūt ļauties neprātam un paliktu melnam velnam par egoistu sev? tikai sev...

To tik vien daru kā pēdējā laikā pārsteidzu sevi. Nespēju beigt brīnīties! Atteikt nevis dēļ apstākļiem vai idejas, bet dēļ savas sajūtas, ka man jāpaliek Anša kabatā:). Vērdiņš paliek arvien siltāks un tuvāks Ansim, ka atteic Zebru stāstu māksliniekam. Vakardienas Skolotājam un durvju atvērējam uz citu pasauli. !?!?
Patiesībā grietiņai nav ne vainas:p

septīto janvāri jāraksta vēsturē, visiem trim kā piedzīvojums, vienam tas, otram šis..trešam PUSIBI:D
jā vēl vakar nebij pārliecināta, ka spēju, ko tādu oragnizēt, es parsteidzu sevi...kur vārti šim trakuma? vaipatiešām, lai aizbēgtu no neprāta jākrīt otrā galējībā?:) ak Ansīt, ak, grietiņ..un kur vēl tas Vērdiņš ripo..tāds noraizējies un sārts. Tāds mazliet pārsteigts, greizs un tramīgs:D

bet diagnoze tā pati, kādam stāstīt izliksies no fantastikas vai paranojas, kas cilvēka paša radīta. Tā pati seja, tik citas manieres. Satikt tāpat ziemas vidū, sekas, tās pašas.Skaidrā saprāta iztrūkums un emociju vilnis bez kontroles.Cigaretes un kafija mana ēdienkarte. Kāda velna pēc es vairāk nekā pusgadu atturējos no tiem dūmiem un nikotīna indes. Viss vējā, bet citādi nerodu mieru:( Jā es atkal smēķēju.Jo viņš smēķē. Es par stīgu sapņoju kļūt tāvās rokās, spēlē, tik spēlē lai dziesma skan. Tik manu pašas dziesmu nepārrauj. Pazaudējoties pašai ceļu grūti rast. Bet laikam jau lieki lūgt, jo prāts vairs mani nevada, tas atdots spārniem. Kāda velna pēc atkal tais galērās kā dumais Skapēns? Bet tā nu lemts pārbaudīt to dzīvot spēju ar sirds notīm. Aizķer, sāp? tātad dzīvs;p Soļo, vien tālāk ar savu vējā parauto dvēsli:) ciniski un brīvi ir vieglāk tvert dzīvi, bet tagad kam lai sūdzos? Būt labāk spilvenos gulšņājusi nevis svaiga gaisa elpas meklējusi. Re kā var gadīties. Ķuzē gaiss joprojām labs un atmosfēra neviļ, bet vairs nekad nebūs tā meiteņu pļāpātava man. Viss rītdienas varā un nav miera man sēdēt un gaidīt. Nav,nunkt nav manī šī dārguma- pacietības:( Es zinu viņā mīt pašaizsargāsanās mehānisms, ir gana pa dzīvi sists. Kurš grib lai sāp? Tik mazohisti labprātīgi sevi sodīt ļauj. To jau es zinu, būs atkal jāatdodas tām...sāpēm saldajām, kas zi izsitīs un savilks to neprātu ciešāk atpakaļ.
Tāds bij pirmais janvāris, pirmās gada stundas. KO gaidīt vēl tagad 2012?

kamēr steidzam aizvadīt esošo gadu, div neatbildēti zvani, četras īsziņas/ personāži dažādi un jauki/ nav iemesls skumt. Atcerās, tātad ir rītdiena..tai jaukajā nešpetnā pūķī 2012:)) Laimīgu, no tūkstots mazām, bet spilgtām un siltām laimītēsm/ laimes mirkļu zibšņiem/ lai ir vienota labsajūta par nodzīvot gadu:))) ar mīlestību:)
Bez mīlestības viss ir mazs..veiksmi un veselību, pārējais nieks:) ar smaidu nākotnei:)jo patiesībā svarīgs ir mirklis šeit un tagad, kas izdzīvots ar garšu un baudu:)

visas duravas vaļā,
nezinu no kurienes šis saldais vējš ir nācis
un savu maģisko gaitu sācis.
Es padodos, es tam līdzi dodos.
Lai svilpo, lai glāsta, lai kārdina un stāsta...
Es ļaujos, tad kad tas mani cieš tver
un manas stīgas ciešāk ver:) es atdodos...

bet ja nopietni , visas skrūves sabirušas un konstrukcija pagalam. Oranžās brilles uz mirkli un tomēr tepat:)) Pagalam, fledermausim tik ar velnu tagad valsi griezt.Ak, Pirtniek Ansi, kas kuram kalpoja Tev labāk zināt?:)))

Te paši kustam, te kāds atkustās līdz mums.Bet atkal un atkal ir ilgas pēc tādas labas gudrības kā savaldīšanās mākslas, lai neuzrautos uz dumu cilvēku provokācijām. lai atlikušais vakars nav jāpavada ar domu, piedod. Cik skrienošais trollis mieru un gaismu ielika, tik vietējais pilnmēness un aborigēni atņēma. Brr, ceru, ka rīt tikai smaidīsim un jaukas nerātnas domas ritināsim.

man patīk nepareizie pusdienslaiki...

turp šurp un pārliecinājos, ka sniega tur naf, tik Golfa straume tur plūst. Silta un jauka diena Stokholmasbaudīšanai. Man patika, tik ritentiņus būt labi pie zolēm pielikt, lai ātrāk uz priekšu tiek. Gribas arvien vairāk redzēt.