fledermause · jeb · D-a

Drosmīgi tikai, kad pa plauktiem virtuāli rakājamies izmisīgi un intensīvi ko fantastisku atrast. Bet ko var tik eksluzīvu rast, ja šeit visi tie paši zemes bērni, tie paši, kas katru dienu Tev pretīm iet. Vienu paņemama, pagrozam novērtējam, otru varbūt apjūsmojam. Par paturēšanu un apskati tak veikalā nav jāmaksā.Kāds , kāda reizēm uzdrošinās un ko paņem sev ar... Mēs kļūstam nevis atkarīgi no attiecībām, bet no vēlmes patērēt. Arī šeit skarba patēŗētāja filozofija. Nekas nav mūžīgs, viss tak vienreizējai lietošanai. Ko tik cilvēki neizdomā aizpildinoties ar savu dīvaino uzvedību. Varbūt tomēr baidāmies būt patiesi un kļūt atkarīgi, tātad būt atklātiem otram un atzīt.Esmu atkarīgs no Tevis:)))
Pietrūka cinisma un ups, mīļotā mantiņa tiek atņemta;D

arī smalko lietu noliedzējiem tie reiz top....daži jau klāt:) vēl raupji, linu pelēkie, bet toties manējie...

Hm, sāku vakar vilkt galus un punktus. Pagalam krāsaini. Krāsaini nudien.Tik rakstot un aizverot rakstīto, nāk klāt jauni un jauni fakti, kas kā mozaīka uzpeld papildinot jau salikto puzli ar jauniem rakstiem.Bilde transformējās arvien tāpat mēs līdz ar to.
Gada sākumā draiskā pasaka par Vērdiņu. Valdzinājums auklās un galu galā jūties sapinies sevī. Bet skaisti un izjusti. Salda kaisle. Latgales valdzinājums un miera atradums. Aizbēgšana. Atpestīšana. Gada vidus tāds un šāds, gana strādāts, velo pastaigas, zemenes un lauku brīnuma baudīts, Siguldas slepenās ēnu taciņas, Mālpils smalkā pastaiga, Ogres un Babītes rododendri, laivots saulē un lietū. Saldās ogas, avenes, kazenes rokas plaukstas attālumā. Tiek svinēts Bezkaunības karnevāls ar baudu. Pagātnē tiek atstātas pusdienu nepusdienas. Kaut kas arī no sastrādātā zudumā gājis par to lielo kāri atkal ceļot un piedzīvojumos brist. Rudens...saule, jūra un miera meklējums svešumā. Ak, rakē neprāts, arī tas piederās pie lietas. Kalni, ieplakas, smiltis, krāsaini oļi, alas un jūras šalkas un sāļie viļņi. Elpot dziļi reizēm ir ļoti aizrautīgi. Galvenais ļauties un uzdrīkstēties gribēt, un saņemt. Fantastiskais rudens ar aizrautu elpu par frančiem un Kardinālu. 880 soļi turp=šurp pakapieni, karsta šokolāde, sarkanvīns un staru ielas. Smaržas, kas vajā dienu no dienas. Paisumi un bēgumi, kalvadoss un austeres. Krāsaino somu un zeķu raibais karuselis. Vai tiešām tāda bagātība ir iespējama? Jā ir, bet ne šeit. Skumji. Šeit krāsu nav un prieks iet zudumā soli liekot ikdienā. Vēstures liecības un svētās maskas. Mūri un slavas dziesmas. Rubens . Tēli smalki un vēlie, katedrāles un svētie... Mums tāls ceļs līdz tam un vai tas ir patiesības meklējuma mērķis. Tici sev ne tēliem. Ikkatrā no mums ir pievienotā vērtība. Nez kāpēc kāds neprāta prieks teic, dēļ tā, dēļ tā Tu vēl ilgi atmiņā paturēsi skaistāko no piedzīvotā.
Ak, šīs neprātīgās emocijas un pērnie dēmoni. Izbrīna lielās acis ar mani nudien draugos bij.
Vakars kluss un kadiķītis dus...ne vairs garaiņos, ne Tavās plaukstās....un pirmais runcis iemīlēts ar rozā nāsīm un dzintara acēm....bija, tik daudz bija...Sniegs, aukstums un nešpetnais un jautrais slēpju skrējiens. Sniegs, Aukstais un zem kājām gurstošais. Tā dīvainā kaitināšana. Kā eksāmens prāta un emociju izturībai? Kāpēc paliek neatbildēts.
Paldies par iespēju gūt.. Atvērt tās sāpju durvis, kas netika vērtas ne reizi, bet kā skelets skapī dziļumā slēpts. Fantastiskās sarunas bez steigas par ticību, dzīvi, bērnību, tēti, sajūtām...ar gaismu un siltumu. Izrunājot daudz kas saprasts, izsāpēts un piedots arī nesaprastais. Un atkal atliek ticēt! Prast sagaidīt cerēto, vēlēto un pelnīto, ko viņš mums dod....
Lai mums visiem ir labs prāts un ticība, brīnišķīgi cilvēki un draugi blakus, ļauties, vēlēties un baudīt dzīvi visās krāsās un skaņās

Turēt īsā saitītē?
Kam man to, vai tas manā stilā būtu?!
esmu niķīga, pucīga un apjukusi......

Vakar un šodien ir sajūta, kā putnu turot plaukstā..trausls un nemierīgs tas plaukstās sitās, bet vēlme noturēt un sasildīt to nemiera garu ir bezgalīga:)))

Nu ko dāvana ir izbaudīta. Saņemta, izsaiņota, apjūsmota un izbaudīta.Tik daudz kontrastdomu. Ko tālāk?
Apjaust pērno, atvadīties no vakardienas ... un kļūt atkal savādākai? Spītnieces savaldīšana ēra ir sākusies. Prāta apmulsums ir iestājies.
Vai tiešām uz ierastām lietām un vietām mācīties raudzīties no cita skatu leņķa. Nevaicājiet, kas bija spilgtāk, redzētais vai iekšējo pretrunīgo domu atnestais. Ērkšķi protams lec un indes zobs drudžaini tiek mests, bet nav apjausmas cik liels būs pacietības mērs un spītnieces šarms,kur var beigties.
Monmartra kā sena draudzene bija atkal līdzās, sen dienās izdziedātais un izsmietais reiz ar meitenēm. Austeres, jūra, vējš un kalvadoss kā piedzīvojums un daudz, daudz kas cits spilgts un krāsains ... pa vidu visam Dalida un Kardināls. Ak šie krāšņi un aukstie vēstures liecinieki.Ceļgali un sveces liecās, ur liekulības tēli sliecās?
Meitenei, kurai jātic tam ko viņa neprot saskatīt ..... vēl viena mācība kā lidot. Kas nomāc? Vakardiena un neesoša pieredze kā ir, kad ir citādāk.
Šaubas un vakardienas rūgtā pieredze indē šodienu. .... pretoties=atsacīties, plūst=padoties vai lekt un mainīties? Prātam neaptverams uzdevums vai jautājums? Intuicija klusē, pārdomās....tīrs domu palags. Vienīgā doma, kas apciemo, zaudēt var tikai nemēģinot lidot. Darīt to, ko piedāvā K , neapgrūtinot sevi ar iepriekš pieredzēto un uz to balstītiem secinājumiem.

paārdijos, atcerējos nevainības gadsimtu virtuālā pasaulē

...šajā nelielā laika sprīdī saliekot faktus un notikumus, nu jau dīvaini to uzskatīt par sakritības momentiem..arī atrodoties ar muguru pret Tevi .Tu jau domu nolasi un nolasi kā es to vēlos. Skatoties uz Tevi, es Tevi neredzu, bet jūtu. Tu esi pārņēmis manu telpu līdz pat domu vilnim, kurš tikai rodas, bet Tu jau uz to atbildi. ne diena neatkārtojās , ar niecīgiem elementiem tie tiek bagātināti un brīnums tiek atrasts atkal un atkal.... aizbrauksim...
es..bet ne jau uz baznīcu...jā...un skaisti, tieši uz to , kuru vēlējos. Brīdī, labākajā, šeit un tagad.
Reizēm šķiet, ka tie dialogi jau notiek domu līmenī, kā TU smejies..es tak Tev uz pieres lasu. Nezinu vai mulst vai smaidīt. Bet tāda dīvaina saskaņas stīga aužās. Zvilnēt atslābušam šūpuļkrēslā gremdējoties brīnišķīgās sarunās par attieksmi uz dzīvi un mūzikā. Būt tikai vien otram, bez pasaules steigas un tehnikas progresa brīnumiem.
"Idiota sapnis":D atslābt un ļauties...Es skatos uz Tevi un Tevī un joprojām nesaprotu, kā man dēvēt redzamo, sajūtamo...un notiekošo. Viss ir savādāk, jo šķiet citā līmenī.

pa vidu laivām, sapņiem un graudiem, kur zemenes reiz bij

Vējš un jūra mani šajās brīvdienas gaidīja un lutināja.Viļņu šļakatas bija dāsnas un siltas. Saules brilles aizgāja vējainai meitenei pa viļņiem. Ak, vieglo domu meitene:D Rīta zvans kā modinātājs bij jauks, visas brīvdienas ar dziesmu, par kuru negribās teikt, ka tā būs mūsu. JO ir sajūta, ka tā aicina atmest nepareizo un lieko, bet mūsu krāsas būs skaidras un gaišas. Karaostas skarbie skati,cilvēki bildēs un augi akmenī, mežā sastaptais buciņš, jūra vakarā un nakts pelde Ziemupē pie dusošā Ziemassvētku vecīša. Viņš bauda vasaras brīvdienas, mēs akurāt atkal savas. Mežs, kadiķi un piejūras pļavas, avenes un saule. Saulainais kāpiens Akmeņraga bākā, ekskursija pa akmens pēdām, dzintaru medības un pastaiga caurumaino akmeni meklējot. Viss pa smuko. Ar pilnām enerģijas baterijām es atgriežos trokšņu pārņemtā pilsētā, lai iegrimtu ikdienā līdz atkal būs jūras vēju brīvdienas, kas aicina un vilina jau atkal tik tikko beigušās. Bungas un to skanošā kakafonija, kur katrs ir mākdslinieks, jo atskaņo savas iekšējās būtības ritmu un mūziku, pilnmēness un atkal gongs jaunam sākumam. Jūras peldes, viļņi, saule un apmierinājums par visu, kas ar mani notiek.Atpakaļ ceļs caur Vērgali, Cīravu, Aizputi un Saldus autobuss bij manējais mājup ceļam. Laikam laimīga esmu šeit un tagad:) un labi cilvēki ir ar mani, tātad, kā teic Viņš, Tu esi to pelnījusi. Ticēšu*
Agrs rīts un zvans, vīrietis gādīgais vai ilgās slēgtais bij klāt.
...atkal jaunas dienas...atkal..viss kas bija, viss kas bija aizzibēja...aizkūpēja

Aizdomājos, laiks skrien kā skudra pa meža ceļu, prom, prom no steidzīgiem soļiem. Nesaprotu, ko paspēju un ko daru, bet vasara noņirb gar acīm, gar nāsi, gar maņām. Gailenes, pirts, zaļās domas un zāles. Pie velna, kapēc man par Tevi tik daudz jādomā? Vai nevarēja būt prātīgāk:D
Ak jā vides objekti tur ārā ar bij labs piedzīvojums, tik aizrautīgs, ka atmuguriski krist šūpuļtīklā nemaz nav sāpīgi. Tik piezemējoties spēj aptvert, atkal aizrāvies vai kā...

Zemenes, avenes un smaržas... Un atkal kā karuselī smaržas un sajūtas pārņem mani.

laikam mainu profesiju;p
nopēru, gandrīz ar baudu:)
ak, jā pusceļā uz Eiropas sirdi...atkal uz Berlīni, jau kuro dienu un vakaru domās jau staigāju pazīstamās ielas un takas.Māns vai vīzija, šķiet atceros ik mirkli, kur iets, kas darīts. Vai paspēšu saķert laiku aiz astes?

atlika pāris bezmiega naktis apmātībā pameditēt, izteikt skaļi domu, saprast ka nemiers tā pat vien nepadosies, kad pasaule padod roku, lai izlīdzētu un ugunskuru apdzēstu. Bet pēcĀK aiz tā trakā jau domu biedri kārtojās...avantūrista gars tepat vien dzīvs un gatavs klejojumiem pa Eiropu:) ...gaidi, es atgriežos...pie Tevis, baltais akmens*
p.s.s viss nobira...arī šie rindu iedvesmas objekti..bet bija citi 29.05.2013

dumjš, dumjš aprīlis, sasodīti nepatīk šis gada mēnesis...kā Mironovs filmā dziedāja par mežoņiem, kuriem bij nepieciešamības atcelt pirmdienu, kurā neaug kokoss un zivis neķerās, tā man ir traka vēlme izsvītrot to aprōļa mēnesi no gada...rrr. visu raut, plēst, ārdīt..pat to, kas labi jau pirms radīts ticis. Destruktīvais periods, neko...negribās:(

Kā jau pavasarī jāsāk kustēt- saknosamies, sasparojamies un ausis izvēdinām no ziemas sārņiem:) Velo sezona ir atklāta. MInka ir izlaista skrējienā pretīm pavasarim un ceļam. MInkai tik vajadzēja aizmugurējo balstu uzprišināt, aizpildīta tā ripo kā negudra. Zinu, jau zinu īsteni riteņotaji to daru visu gadu, bet katram savs.... NU tad es tiku pa īstam slapjā sniegāpusceļā no mājas...prasījās brillēm pēc stikla tīrītāja un man slapjā deguna susinātāja:) ek, nebija.p
Bet vaigi sārti, oma pacilāta...diena ir izdevusies:)

bezmiega nakc...un pamostoties dumjš blisējiens uz divām grāmatiņām plauktā "Dzīvei ir jēga", "Viss priekš kaķiem"...esmu kaut kur pa vidu..vai visa dzīve kaķim zem astes?