fledermause · jeb · D-a

Dzintaraci, man Tevis pietrūkst. Man pietrūkst Tava ņurdiena, Tava auguma uz segas....Tavs domīgais un laiskais skats starp zemeņu vagām. Skumšu. Lai gaišs Tavs mākoņceliņš Džundža...
p.s. Jā, Kardināl, Tu proti lutināt:) Gulbju spalvu spēles un atzīšanās. It kā zināmā mērā skaidrība un uzvara, pārējo dzīve rādīs. Hm, ko nozīmē vēlējums, uzvesties godīgi?;p

kaut kā prāts nenesās skaitīt , cik tad sen tie vēži bij...lidojumā pretīm vējam.
Heh, reizēm bailes paliek aiz adrenalīna izsalkuma un tad notiek....saulriets ar ķīveri blakus smiltīs. Un nejauši, kad vārds neizteic neko, kamēr atdzimst vakardienas ēnas no dziļām pazemes atmiņu dzīlēm...brrr. bet varbūt visi pērnie monstri jau miruši. Ādas sen jau vairākKārt nomainīta, sāpe notrulusi un cits skats uz izdzīvoto
= tāda sajūta, ka tās dīvainās brīvdienas palīdzēja šo to sakārtot manā apziņā, bet šīs ...vējš skaisti izvietojis pa vietām...atslābums un adrenalīns bija pareizās devās. Jāatzīstas pārsteidzoši patīkami. Vai atvados no Kardināla? Vai ļauju tagad viņam izlemt ko tad tālāk? Kaujas lauks saposts un cīnas nebūs. Kam laiku šķiest? Cīnies pats, ja Tev vajag, nelaimīgais;D

Lamantīni, krāsu auduma serpantīni, vējš un viļņi. Kurzemes brīvdienas bija jaukas un feinas. Gājiens pēc vēja uz Ziemupi un Akmeņragu izdevās. Šoreiz akmeņi nevilināja, bet vējš un vilnis. Saule un krāsas.pat lietus atnākšana nespēj kliedēt atrasto azartu ziedos. BIja labi:)

tik dīvainas dienas, kad vēl pēc pāris dienu intervāla grūti salikt domas pareizās sliedēs. Tika izteikts lūgums, iespējams gana bezkaunīgs...un tika izpildīts ar uzviju. Pirtiņa ar kadiķa pērienu, peldi ezerā ar gulbjiem, ak...ak...tik daudz visa un savu rūgto izklaidi blakus paturēt...vēlmi. Ak, Kardināl...vai tik Tava saltā sirds nebrēc, cik Tu izsalcis pēc mazās KUndzes, cik ļoti viņa Tev pietrūkst..ja esi gatavs pieņemt nepilnības un viņas draiskulības. Kardināls dīvaini slīpēts un tāds pats kā vienmēr, ne mirkli bez atkāpes lai noķertu uz atzīšanos...par vilkmi. Laivas saruna laikam bija kā punkts uz i un skaidrības avots, kat arī tika izkliegts ne pavisam skaidrā prātā. Zaļais pūķis līksmoja un savu diversiju veica godam. Atkal tikām objektīvā, atkal minām baznīcas slieksni...atkal..viss notiek.

Katras beigas ir kaut kam sākums. Tik kurš pateiks ka tās ir beigās, ka tik nav kārtējā transformācija kas pāriet jaunā attiecību plāksnē? Un atteikt savām vājībām mēs neprotam un negribām. Vai vajag? Mūsu dzīve ir tikai mirklis.Kundzes neraud;p Nepiederās!

Ar tām vai bez tām, bet nekur. Ievelkam elpu un skaitam mirkļus, cik kuram pietiks pacietības un gara stipruma pretoties;D

Kāpēc man jādzird tas atkal un atkal? Ek, lidoju kā pūka pa vējam un mana sirds bezsvarā tai līdz... Es neraudāšu, es neskumšu, es ceru un ticu, būs OK.

Ak, jā ēst avenes no krūma nedeļas vidū ir bezgal jauki.
Daudz laimes ! Ko vēlēt Tev? Lai laimīgs Tu ...ar mani.

noripot līdz Dubultiem dziliem un atpakaļ...Kolosāla brīvdiena ar sīko. Silti un labi. 49 km;p
...un pēc tam aukstā dušā kā spartiete.

Smaidu, bija jauki un mīļi. Bija lutināšana un garš ceļs blakus, kopā esot. Bija atklāsmes, kuras neprasiju...bet varbūt kāds savādāk neprot pateikt, ko jūt? Nav klikšķis. To jau Tu sev prasi. Es iztikšu bez tā. Vienkārši tā ir. Ir sajūtas, kuras dzimušas par spīti nebūt ne ideālai pasaulei un cilvēkiem...
Bet dzīvot gribās:) Tu saki?!Hā, vell.s ko ar to gribam pateikt?
Kas traucē? Baudi un esi patiess. To, ka atzīstam, ka bija kļūda pateikt,kad četri mēneši ir pietiekoši, lai šo to saprastu?
Kas to lai zin, kas kuru grib apmānīt.... Neapstrīdami, ka ir bezgalīgi feini raudzīties acīs cilvēkam kurš mīl. Mokās, lokās, strīdās un mīl. Tik baznīcām kāpnes ir mītas kā ne ar vienu...nu jau kurā zemē. Ieturam tradīciju... un varbūt
pie jūras naktī kliedzu
par to, ko reizēm liedzu.
ar neprātu matos viļņos metos,
mostos dzīvei mirkļos retos
**
kā kaija putās viļņa galotnē
sakļaujot rokas kā spārnus
gaidu atveramies baudas vārtus
ak, saldais gaidīšanas laiks...
Es lūgšu Dievu... Lai laimīgs Tu! Mēs? Ticu un būsim:)

Tūkstots....nakts un diena. Dienas un naktis....atkal viss sākas un notiek, notiek un turpinās...

Pirmās zemenes ir saldas. Velo, pašu noķertas vakariņas, bērzu sulas un pirts gariņš piparmētrās. Varbūt tā bija mana laimīgākā diena...ar Tevi. Vai no..?;) Kas notiek? Vakardienas nav, bet izdzēst tās atstātās pēdas nav tik vienkārši kā pateikt.... NOspiedumi paliek.

un atkal irbene zied, klusi saldā mīla pie mājas lieveņa..vai aicinās vai klusums sāks skanēt starp mums ?
un būs jauna dziesma vai turpinājums tai...
un atkal saldi garaiņi ar kadiķiem mīsies.
Viss notiek kā tam jānotiek:)) un būs, lai kā Tu pretotos tam..tam visam būs būt...
un atkal zemenes ziedēs gaidot mūs...ak saldā diena graudu upēs...

Nepaspēju nobīties, pārģērba un uz Finiša uzlika................smaidu, bija feini:)

Lai kaa tur gaaja, bet tomeer nokljuvu savaa mazaa sapniiiti. Pat tam ka vacieshi draudeeja streikot manus fiksos plaanus neizjauca. Ne situacija, ka par mani it kaa aizmirsa un paliku bez liidzekliem. Labi ljaudis ir visur. UN Bilbao spiid saule.

pilnīgi nejauši, gandrīz netīšām aizgāju palasīties kas notiek pasaulē, kas labs sabīdīts tekstos. Par ko tautai sāp galva, kas iepriecina? Pasmaidīju, palasīju...feini būs labi un pavasaris arī pie mums, kājas noliks...tb.drīz mainīsim zābīšus:))Vispār šodienas mega sāpe, tērps pasākumam. Cik atceros man mākslinieciskais asociējās ar anarhiju, brīvo dzīves sludināšanu, bet es ko daru visu dzīvi kā pa tumšu rāmi. Kā var tik greizi aiziet no bērnības sapņiem? Ja vēl bauda vai nauda būtu gūta? Eh, cik tie lielie ir dīvaini, bet pēc tam izdomā vēl pukstēt, ka tas nav tā , šitas nav labi.... Ak, anarhija matj porjadka:D
Viss būtu labi, bet dzert kafiju pēcpusdienā nav prātīgi, atgādināju sev un pārliecinājos nekas nav mainījies. Dzer "kafiju" cik bieži gribi...jēga kā no caurbiruša groza. eh... dzīvojam tālāk.

Lai atkautos no uzmācīgās idejas, ka laiks tiek nosists nejēgā. Esmu kritusi seriālu atkarībā.Brinišķīgais turku gadsimts šķiet būs noēsts, nu jāpiebremzē, jo seriāls netiek līdz manam izsalkumam to redzēt:)
Sniegs, sniegs visapkārt. Lieldienās bija aktuāls joks par Ziemassvētkiem. Mītiski balti, bet ne pavasarīgi. Zaļos asnus nemanu.

Dažreiz neziņa ir labāka par zināšanām.Vienkārši es būšu šeit un tagad...un viss.

Brr, aukstums visur, telpas švakas un prātā nav ne vienas gaišas domas. Būs vien ar to balto prieku sniegu jāiztiek. Skumja smeldze par ziemu ārpus pilsētas... Joprojām niekojamies ar svaigēšanu un patīkami vērojam izmaiņas svaros.